Reitingu aģentūra DBRS paaugstina Latvijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu

Reitingu aģentūra "DBRS Ratings" ir paaugstinājusi Latvijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu no stabilas uz pozitīvu, šādu lēmumu skaidrojot ar Latvijas galveno rādītāju uzlabošanos kreditēšanas jomā.

DBRS Latvijas ilgtermiņa kredītreitingu ārvalstu un vietējā valūtā saglabājusi "A" līmenī, bet īstermiņa kredītreitings saglabāts "R-1" līmenī, abiem kredītreitingiem paaugstinot nākotnes perspektīvu no stabilas uz pozitīvu.

Lēmums paaugstināt kredītreitinga nākotnes perspektīvu pieņemts, ievērojot to, ka bankas ABLV likvidācija pērn un nerezidentu noguldījumu ievērojamā samazināšanās finanšu sistēmā nav smagi skārušas finanšu stabilitāti, kā arī nav ietekmējušas Latvijas ekonomisko vai fiskālo sniegumu.

Visaptveroša nodokļu reforma ir risinājusi dažas no Latvijas strukturālajām problēmām, padarot iedzīvotāju ienākuma nodokli progresīvāku un uzlabojot korporatīvā sektora konkurētspēju.

Pat biežo valdības maiņu, pastāvošo ģeopolitisko risku un banku sektora strukturālo izmaiņu kontekstā zemais valsts parāda līmenis un tās labie ekonomiskie un fiskālie rezultāti parāda efektīvu makroekonomisko pārvaldību.

DBRS noteiktie reitingi pamatoti ar stabilas makroekonomiskās politikas īstenošanu, saprātīgu fiskālo pārvaldību un zemu valsts parāda līmeni, kā arī Latvijas institucionāliem ieguvumiem no dalības Eiropas Savienībā un eirozonā.

Šos reitingus gan iegrožo strukturāli izaicinājumi, tai skaitā valsts nelielās un atvērtās ekonomikas atvērtība ārējiem triecieniem, zemāks ienākumu un produktivitātes līmenis nekā partneriem ES, kā arī vēl palikušie, lai gan samazinājušies, nerezidentu noguldījumu radītie riski finanšu sektoram.

DBRS vērtē, ka pēc jaunās piecu partiju valdības izveidošanas ir gaidāma makroekonomikas politikas kontinuitāte.

DBRS prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nedaudz samazināsies, palēninoties investīciju pieaugumam. ES finansētie projekti turpinās atbalstīt investīcijas, bet mazāk iespaidīgā līmenī nekā pēdējos divos gados.

Budžeta ierobežojumi var padarīt lēnāku valsts patēriņa pieaugumu, lai gan ir gaidāma privātā patēriņa saglabāšanās augstā līmenī. Ir gaidāms, ka ārējais pieprasījums samazināsies un tāpēc palēnināsies eksporta pieaugums.