Valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Kā aģentūru LETA informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, izvērtējot ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatus, revidenti nākuši pie atzinuma, ka valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus.
Gada pārskatu revīzijās VK primāri vērtē uzskaites pareizību, un 2018.gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī, informēja Krapāne.
Tomēr papildus uzskaites pareizībai VK finanšu revīzijās veic arī tā sauktās atbilstības pārbaudes, kurās vērtē, vai pareizi uzskaitītais finansējums ir ticis izlietots atbilstoši mērķim, kuram tika pieprasīts, tiesību aktiem, un vai tas ir devis plānoto rezultātu. Šo pārbaužu rezultāts licis VK celt trauksmi un aicināt atbildīgās amatpersonas pavērst savus lēmumus un rīcību sabiedrības interešu virzienā.
VK izlases kārtā pārbaudīja un sniedza 50 atzinumus par atbilstības jautājumiem un vismaz 50% gadījumu secināja, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība problēmu novēršanai vai steidzami jāpārvērtē pasākuma turpināšanas lietderība.
Kā norāda VK, īpaši kritiska situācija ir attīstības finansējuma plānošanā un izlietošanā - būtiskas problēmas konstatētas 88% gadījumu, tostarp vismaz deviņi miljoni eiro ir iztērēti neatbilstoši sākotnēji deklarētajiem mērķiem.
Attīstības izdevumi ir resoriem ik gadu papildus piešķirtais budžeta finansējums tādu prioritāšu īstenošanai, kuras valdība pat finansējuma nepietiekamības situācijā ir atzinusi par būtiskām un nekavējoties īstenojamām uz jostu savilkšanas rēķina citās nozarēs.
Kā norāda VK, katru gadu iestādes iesaistās sava veida sacensībā par to, vai izdosies saņemt papildu valsts budžeta finansējumu prioritārām nozaru vajadzībām. Visām vajadzībām naudas nepietiek, tāpēc nozaru pieteikumi tiek vērtēti un savstarpēji salīdzināti. Tomēr šāda vērtēšana notiek tikai budžeta izstrādes procesā. Tas rada priekšrocības tiem resoriem, kuru papildu finansējuma pieprasījumu "virsraksti" ir pietiekami iespaidīgi, tā neļaujot valdībai finansējumu nepiešķirt.
Tomēr, kā secinājusi VK, gada laikā papildu finansējumu ieguvušās iestādes nereti atskārst, ka finansējumu tādu vai citādu iemeslu dēļ nav iespējams izlietot, tas ticis pieprasīts pārāk lielā apjomā vai vienkārši nav nepieciešams, jo prioritātes ir mainījušās, rezultātā tiek rosināts valdībai lemt par naudas pārdali. Savukārt šo pārdali valdība vairs neanalizē no valsts prioritāšu viedokļa. Tātad būtībā netiek finansēti ne sākotnēji izvirzītie prioritārie mērķi, ne arī citu nozaru prioritātes, kas iepriekš sacensībā par attīstības finansējumu to nesaņēma, bet būtu varējušas saņemt, secinājuši revidenti.
Vairumā gadījumu finansējumu atstāj sākotnējā resorā un tas tiek izlietots iestādes telpu remontiem, pamatlīdzekļu iepirkumiem, atlīdzības palielinājumam un citām kārtējām vajadzībām, norāda VK.
Revīziju veicēju skatījumā, amatpersonām būtu jāapzinās, ka, šādi rīkojoties, piemēram, 2018.gadā tika liegta iespēja finansēt tādus sabiedrībai svarīgus pasākumus kā esošā dzīvojamā fonda uzlabošana, organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna īstenošana vai mācību līdzekļu izstrāde kompetenču pieejā balstītai vispārējai izglītībai.
Turklāt šāda pieeja būtībā ļauj apiet tiesību aktos noteikto valsts budžeta plānošanas un izvērtēšanas kārtību, jo finansējamie pasākumi netiek vērtēti ar vienotu pieeju, izvēloties valstiski nozīmīgākās prioritātes, norāda VK.
VK ieskatā ir nepieciešama politiska izšķiršanās, lai fiskālās telpas nepietiekamības apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā neizlietoto finansējumu, neļaujot to pārdalīt citiem pasākumiem resoru iekšienē bez atkārtota salīdzinoša vērtējuma veikšanas.