Uzraudzīt finanšu sektora kapitālo remontu uz Latviju atbraucis pavisam liels priekšnieks – ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs. Viņa vizītei tiek nodrošināts briesmīgs fons, radot iespaidu, ka pārmaiņas Latvijas banku nozarē vada muļķi.
Tieši šajās dienās paralēli risinās vairāki Latvijas banku sektoram izšķiroši svarīgi notikumi, kas vērtējami savstarpējā kontekstā ar citiem - tikai šķietami nesaistītiem. Bet zemūdens akmeņi ir daudz lielāki par virspusē manāmajiem. Aizkulisēs tiek runāts par sazvērestību pret Latvijas bankām, ko savtīgos nolūkos īsteno konkrēts politiķu un ierēdņu grupējums. Vakardienas numurā šo versiju plaši aprakstīja izdevums Dienas Bizness, bet papildu intrigu ar personāžiem no jaunā dokumentālā trillera Nauda ieviesa portāls pietiek.com.
Kurš izplata viltus ziņas
Izmantojot stratēģiskā partnera naivumu, šis grupējums Vašingtonai piegādā melīgas ziņas par Latvijas finanšu sektoru, mērķtiecīgi graujot Latvijas valsts reputāciju. Bet mērķis dezinformācijas kampaņai ir triviāls - tikt pie Latvijas banku likvidācijas un tai sekojošās naudas. Pie ABLV Bank gribētāji netika. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) izdevās nosargāt bankas intereses un noguldītāju naudu no saplosīšanas, atļaujot bankai iet saudzīgo pašlikvidācijas ceļu. Taču šāda notikumu gaita kaut kādu iemeslu dēļ neapmierina ASV vēstniecību. Caur diplomātiskiem kanāliem vairākkārt ticis pieprasīts pašlikvidāciju nepieļaut un baņķierus ielikt cietumā. Kad tas netika izdarīts, prasītas tika Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības galvas. Finanšu ministrs Jānis Reirs par panākumiem šajā procesā sistemātiski atskaitās vēstniecības darbiniekiem - likumprojekts Saeimā virzās uz priekšu, lai arī neiztiek bez pretdarbības. Padomes atlaišanai nav ne likumīga, ne objektīva pamatojuma, tas daudziem rada šaubas, ieskaitot tiesībsargu, un tā banku traģēdijas autoriem nav laba zīme.
Iespējams, izpratne par Latvijas finanšu sektorā notiekošo ASV vēstniecībā Rīgā un otrpus okeānam - atšķiras. Lai sniegtu nepastarpinātu informāciju stratēģiskajam partnerim, ASV tikko vizitēja FKTK delegācija, atvedot labas ziņas par ABLV bankas pašlikvidācijas plāniem. Tas izriet no banku uzrauga paziņojuma pēc tikšanās ar ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas FinCEN pārstāvjiem:
«Pēc tikšanās ar FinCEN kolēģiem neredzam šķēršļus FKTK apstiprinātā ABLV Bank likvidācijas modeļa īstenošanā.» Taču jau nākamajā dienā atbildes paziņojumu izplatīja ASV vēstniecība, pilnībā apstrīdot FKTK izplatīto informāciju.
Pārrunas notika, bet nenotika
Ko tad tik aplamu par ABLV Bank pašlikvidācijas gaitu pavēstīja FKTK? Konkrētais teksts FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa izpildījumā ir sekojošs: «Šajā tikšanās reizē detalizēti pārrunājām jau nākamo posmu - kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk ABLV Bank pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies ABLV Bank kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai.»
Un, lūk, vēstniecības izplatītais atbildes teksts: «Publikācijas presē un regulatora paziņojumi, kas vedina domāt, ka FinCEN «atbalstīja» metodoloģiju, ir neprecīzi. FinCEN nenotika pārrunas par metodoloģiju ar FKTK, un FinCEN neatbalstīja metodoloģiju. FinCEN paziņojums par šo jautājumu aprobežojas ar FKTK saskaņoto un zemāk norādīto paziņojumu:
«7. maijā FKTK un FinCEN bija produktīva tikšanās, lai apspriestu ABLV Bank pašlikvidācijas procesa statusu. FinCEN konstatēja Latvijas ABLV Bank kā primāro naudas atmazgāšanas problēmu saskaņā ar ASV Patriotu akta 311. pantu 2018. gada 13. februārī.»»
Banku uzraugs par vēstniecības reakciju pauž neizpratni:
«No FKTK puses neesam teikuši, ka FinCEN izsaka atbalstu tieši un tikai metodoloģijai, jo paudām savu viedokli par šo kopumā ļoti produktīvo un konstruktīvo tikšanos, kurā nebija iebilžu pret FKTK pieeju ABLV Bank kontrolētajai pašlikvidācijai.»
Nediplomātisks konteksts
Kā noprotams no šā incidenta, vēstniecībai ir vitāli svarīgi nepieļaut, lai kāds nodomā, ka ASV atzīst konkrētās bankas likvidācijas gaitu par labu esam, un tāpēc - sarunas par metodoloģiju nav notikušas. Kaut gan sarunas dalībnieki apstiprina, ka metodoloģija bija šīs vizītes temats un tika apspriesta. Tas rada iespaidu, ka vēstniecība spēlē kaut kādu savu - varbūt pat no Vašingtonas atšķirīgu - spēli. Te jāatgādina, ka Latvijas valdības un iestāžu atskaitīšanās stratēģiskajam partnerim par mūsu iekšpolitiskajiem un ekonomiskajiem lēmumiem vispār nav pamatota ne ar vienu normatīvo aktu. Savukārt ASV vēstniecības jaukšanās Latvijas iekšpolitikā brīžam balansē uz rupju diplomātiskās etiķetes pārkāpumu robežas. Neatkarīgā par to jau rakstīja - uzskatāms piemērs ir vēstniecības mājaslapā lasāmais vēstnieces Nensijas Baikofas Petitas paziņojums Korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem, kurā uzskaitītas konkrētas pavēles Latvijas politiķiem, tostarp pieprasīts bankām uzlikt lielākus sodus. To, ka stratēģiskajam partnerim mēdz būt problēmas ar runāšanu vietā un nevietā, jau iepriekš atzina arī mūsu Ārlietu ministrijā. Varbūt šī neapmierinātība ir tuvinājusi vēstnieces Petitas karjeras noslēgumu Latvijā. Baltais nams paziņojis, ka par ASV vēstnieku Latvijā drīzumā tiks nozīmēts karjeras diplomāts Džons Leslijs Kārvails.
Taču pašlaik ASV vēstniecība ir nākusi klajā ar kārtējo pārprastas diplomātijas paraugdemonstrējumu, komentējot Latvijas iekšējās lietas jau konkrētas iestādes līmenī. Šis paziņojums rada nelāgu un patiesībai neatbilstošu iespaidu, ka Latvijas banku uzraudzības sistēmā nekas lāgā nav mainījies. Ka pārmaiņas vada kaut kādi muļķi. Un nez vai tā ir sakritība, ka tieši šajās dienās Latvijā ieradies ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs, bet jau jūnijā sāksies atkārtota Latvijas finanšu sistēmas novērtēšana Moneyval uzraudzības procesā.
