Patvaļīgā būvniecība Rīgā nav sasniegusi tādus apjomus, kas liktu uztraukties, tomēr Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs uzskata, ka jāparedz diferencēta soda nauda, lai izskaustu šādus gadījumus.
Pēdējo divu gadu laikā galvaspilsētā apmēram 4,5 procenti no kopējā būvniecības apjoma ir patvaļīgā būvniecība, kas sākta bez būvatļaujas vai citiem nepieciešamajiem saskaņojumiem. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvinspekcijas atzinumiem par patvaļīgās būvniecības gadījumiem, kopš 2008. gada jūlija ierosinātas 273 lietas, informē būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pētersone.
Aizskar kaimiņu intereses
Visbiežāk patvaļīgi pārbūvē ēkas, būvē palīgēkas, bez saskaņojuma veic dzīvokļu rekonstrukciju vai renovāciju, kā arī bez izstrādāta projekta un saņemtas būvatļaujas uzstāda žogus. Būvvaldes Patvaļīgas būvniecības novēršanas nodaļas vadītāja Ilze Boltāne atzīst, ka ir daudz adrešu, kurās konstatēta patvaļīgā būvniecība. Taču speciāliste konkrētas adreses minēt nedrīkst (tādā gadījumā riskē pārkāpt Fizisko personu datu aizsardzības likumu), norādot, ka skaļākās lietas tikušas atspoguļotas presē un televīzijā.
Neatkarīgā atgādina vien dažas no tām. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Valsts būvinspekcija iejaucās kāda objekta celtniecībā Gaismas ielā. Mazstāvu apbūves rajonā, kurā nedrīkstēja būvēt ēkas, kas augstākas par diviem stāviem, uzradās trīsstāvu nams. Pirms diviem gadiem Rīgas domes administratīvā inspekcija uzlika 4500 latu naudas sodu par divu daudzdzīvokļu māju patvaļīgu būvniecību J. Endzelīna ielā.
Gandrīz 98 procentus administratīvo lietu ierosina tāpēc, ka patvaļīgais būvnieks ar savu darbību aizskāris kaimiņu vai kopīpašnieku intereses. Aptuveni 53 lēmumi ir par objekta nojaukšanu vai atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī. No tiem 20 lēmumi ir izpildīti vai arī tiek pildīti labprātīgi, 21 lēmumam ir nepieciešams piemērot piespiedu izpildi, un 12 ir nesen pieņemti lēmumi par objekta nojaukšanu vai atjaunošanu, uzskaita I. Boltāne.
Gaidāmas izmaiņas
"Ilgstošais process, lai panāktu, ka patvaļīgi uzbūvētā objekta īpašnieks novērstu tādas būvniecības radītās sekas, ir nevis slikti koordinēta darba vai nodaļas darbinieku nezināšanas dēļ, bet gan sarežģītā un smagnējā normatīvo aktu regulējumu pēc. Piemēram, Administratīvā procesa likums paredz, ka persona var apstrīdēt jebkuru valsts vai pašvaldības iestādes pieņemto lēmumu padotības kārtībā augstākā iestādē vai tiesā. Tādējādi pašvaldības pieņemto lēmumu izpilde ieilgst gadiem," skaidro I. Boltāne.
Nākamā gada laikā plānots izstrādāt kārtību, kādā jebkādi darījumi ar konkrēto nekustamo īpašumu, kamēr nav novērsta patvaļīgā būvniecība, būs liegti. Pamatojoties uz šiem norādījumiem, būvvalde ir izsniegusi septiņus brīdinājumus par patvaļīgās būvniecības objektiem, norāda K. Pētersone.
Piedzen ar tiesu izpildītāju
Pēc būvvaldes norādījumiem patvaļīgās būvniecības sekas pilnībā ir novērstas 30 gadījumos un daļēji – 18 gadījumos. Šobrīd 225 lietas ir izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas procesā. Pašreiz ir tikai viens gadījums, kad naudas piedziņas procesā no patvaļīgā būvnieka iesaistīts tiesu izpildītājs. K. Pētersone skaidro, ka būvvaldei konkrētos gadījumos ir tiesības likt samaksāt piespiedu naudu līdz 1000 latiem. Ja to neizdara, piedziņā iesaista tiesu izpildītāju. Tuvākajā laikā tiesu izpildītājam tiks nodotas vēl 29 lietas.