Pret naudas atmazgāšanas skandālā ierauto zviedru banku Swedbank iesniegta jauna sūdzība – šoreiz par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Latvijā.
Konkurences padome apstiprina šāda iesnieguma esamību un solās aptuveni mēneša laikā izvērtēt, vai ierosināma pārbaudes lieta.
Sūdzības iesniedzējs ir pašmāju uzņēmums SIA Monetizator - maksājumu aplikācijas Monea īpašnieks un izplatītājs. Šīs aplikācijas ērtība un vērtība ir tā, ka lietotājiem ļauj savstarpēji norēķināties caur telefongrāmatu, iztiekot bez internetbankas piņķerīgās lietošanas. Konti tiek sasaistīti ar viedtelefona adresātu sarakstu, un šā biznesa jēga ir nelielas komisijas, kas tiek ieturētas par katru pārskaitījumu. Savukārt tālāk ar banku par visu transakciju daudzumu noteiktā periodā jau norēķinās aplikācijas īpašnieks.
Vienā gadījumā loģika nedarbojas
Biznesā pašsaprotama ir loģika, kas saista pakalpojuma noietu ar tā cenu. Jo vairāk lietotāju, jo pašizmaksa zemāka. Taču Swedbank gadījumā šī loģika nedarbojas. Aplikācijas lietotāju skaitam augot, banka ievērojami palielinājusi savu pakalpojumu maksu.
SIA Monetizator paziņojumā situācija skaidrota šādi: «Pieaugot transakciju skaitam, salīdzinot ar pārējo trīs banku Monea piemēroto cenu izmaiņām, AS Swedbank ir būtiski palielinājusi pakalpojumu maksu. Tajā pašā laikā AS Citadele banka, AS SEB banka un AS Luminor Bank Latvijas filiālē vienas transakcijas cena samazinās. Tā ir uzskatāma par normālu biznesa praksi, ka, pieaugot darījumu apjomam jebkurā biznesa jomā, darījuma izmaksas neaug tieši proporcionāli, ko lieliski pierāda arī sadarbība ar citām bankām. Savukārt AS Swedbank, neskatoties uz būtisko Monea un bankas sistēmu kontaktreižu skaita pieaugumu, ir paaugstinājusi maksu aptuveni 22 reizes (salīdzinājumā ar 2017. gadu), kam nav atrodams objektīvs pamatojums.»
Milzis pret sīkaļu
Monetizator ir salīdzinoši jauns uzņēmums, un jauns ir arī tā pakalpojums - pieejams kopš 2015. gada. Aplikācijas lietotāju skaits aug. Taču pret Swedbank biznesu Monea 18 000 privātpersonu un četri uzņēmumi tāds nieks vien ir. Salīdzinājumam - Swedbank grupa apkalpo 7,3 miljonus privātpersonu un 600 000 korporatīvo klientu. No tiem Latvijā gandrīz puse valsts iedzīvotāju sadarbojas ar šo zviedru banku. Un tomēr nelielā aplikācija tiekot uztverta kā potenciāls drauds un konkurents, jo drīzā nākotnē, paplašinot uzņēmuma darbības licenci, jau varētu tikt piesaistīta nevis citu kredītiestāžu, bet gan savējiem kontiem. Monea pārstāvis Mārtiņš Kalniņš sarunā ar Neatkarīgo pieļauj, ka «banka redz iespējamu apdraudējumu šajā nākotnes formātā». Šobrīd, ja Monea sadarbība ar Swedbank tiek ierobežota, novatoriskais biznesa modelis Latvijā faktiski apstāsies, jo tā neapstrīdami ir lielākā banka. Uzņēmums vairākkārt ir mēģinājis runāt ar neērto sadarbības partneri, taču nesekmīgi. Tāpēc nolēmis vērsties Konkurences padomē un nākt klajā ar publisku paziņojumu.
Terorisms kā aizbildinājums
Par iemeslu tik lielam pakalpojuma sadārdzinājumam Neatkarīgā taujāja arī pašai bankai. Tā atsaucas uz būtisku darba apjoma pieaugumu un nepieciešamību izvērtēt klientus noziedzības un terorisma apkarošanas kontekstā:
«Visu savu pakalpojumu cenošanā vienmēr ievērojam godīgas konkurences principus, un Swedbank rūpīgi izstrādā cenrādi, lai tas būtu pamatots un vienāds tirgus dalībniekiem, kas darbojas vienādos apstākļos. Monea gadījumā minētais izmaksu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar pakalpojuma izmantošanas apjoma būtisku pieaugumu, kas rada arī papildu darba apjomu. Swedbank, kā jebkurai finanšu iestādei, ir pienākums ievērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības, kas ietver arī rūpīgāku to klientu uzraudzību, kuri pilda maksājumu iestādes funkcijas.»
Monea īpašnieki gan iebilst, ka savus klientus arī paši izvērtē, turklāt šā biznesa jēga ir nelielas transakcijas. Viena pārskaitījuma limits fiziskai personai ir līdz 100 eiro. Kāds tur terorisms.
Vai tiešām šādi nelieli pārskaitījumi tieši Swedbank rada desmitiem reižu lielāku apgrūtinājumu nekā citām bankām, tagad priekšizpēti veiks Konkurences padome. Konkurences likuma 13. pants tirgus dalībniekiem aizliedz Latvijas teritorijā ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, un tas var izpausties arī kā «netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana».