"Mierā neliksimies, neapstāsimies, iesim uz komisijām, uz valdību," apņēmīgi saka Latvijas lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Jānis Kalviņš, joprojām aizstāvot asociācijas un tās sociālo partneru nostāju atlikt akcīzes nodokļa ieviešanu gāzei līdz 2014. gadam.
Šā nodokļa piemērošana palielinās iedzīvotāju maksājumus par siltumenerģiju, kas jau šobrīd ir traģiski, vērtē J. Kalviņš. Akcīzes nodokļa ieviešana par 4 līdz 7 procentiem paaugstinās dabasgāzes tarifu patērētājiem.
Iedzīvotāju parādi par iepriekšējo apkures periodu dažās pilsētās sasniedz pat 48 procentus no gadā maksājamās summas par siltumenerģiju. Ar šādu bēdīgu rekordu Latvijas pilsētu vidū izceļas Jēkabpils, precizē Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons. Aizputē parāds ir 35 procenti jeb apmēram 3 lati par kvadrātmetru, rēķinot uz visu apkurināmo platību pilsētā, Ludzā – 41 procents un attiecīgi 2,8 lati par kvadrātmetru, Aizkrauklē – 27 procenti un 1,44 lati par kvadrātmetru. Šie dati attiecas uz maiju, bet P. Barons vērtē, ka šajā laikā parādu summa sarukusi tikai nedaudz. Viņš skaidro, ka nelielai pilsētai, sadalot parāda summu uz apkurināmās platības lielumu, maksājumu slogs var būt daudz smagāks nekā, piemēram, Rīgai, kuras parāds par patērēto siltumenerģiju maijā bijis nepilni 9 miljoni latu. Iedzīvotāju kopējais parāds par siltumu maijā bija 19 miljoni latu.
A/s Latvijas gāze vadītājs Adrians Dāvis vakar intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka Eiropas Savienības direktīva paredz akcīzi dabasgāzei ieviest no 2014. gada – neesot saprotams, kāpēc Latvijai tas jāizdara tieši tagad. Tas satricināšot sabiedrību, bet valsts budžets iegūšot nedaudz vairāk kā 3 miljonus latu, ko viņš vērtēja kā "smieklīgu summu". Pret akcīzes nodokļa atcelšanu līdz 2014. gadam toties iebilst Finanšu ministrija, tāpēc ka Latvija starptautiskajiem aizdevējiem ir apņēmusies ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei jau šogad. Atceļot akcīzi gāzei, valsts šogad negūs 3,1 miljonu latu un 2011. gadā – aptuveni 9,4 miljonus latu. Ja netiks pieņemts citāds lēmums, tad akcīzes nodoklis stājas spēkā jau jūlijā.
LLPA uzstāj, ka Saeimas deputātiem ir iesniegti neapstrīdami argumenti, kāpēc šobrīd ir visnepiemērotākais brīdis akcīzes nodokļa ieviešanai: milzīgi iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem, gāzes iepirkuma cenas pieaugums, bezdarbs un smagā sociālā situācija. "Gāzes iepirkuma cenas pieaugums būtiski palielinās apkures izmaksas, un to mēs visdrīzāk nevaram ietekmēt, taču akcīzes nodokļa piemērošana vai atlikšana ir lēmums, ko Latvija, tas ir, Saeimas deputāti, var ietekmēt, lai kaut nedaudz pasargātu iedzīvotājus," uzskata J. Kalviņš.
Piesardzīgas cerības
A. Dāvis pieļāvis, ka no nākamā gada varētu mainīt dabasgāzes cenas aprēķināšanas formulu, tādējādi gāze kļūtu lētāka. Patlaban uzņēmums Krievijas gāzes kompānijai Gazprom gatavojas iesniegt materiālu, kurā pierādītu, ka ar esošajām cenām dabasgāze nespēj konkurēt ar atjaunojamiem resursiem, ka gāzes patēriņš samazinās un jaunus patērētājus nav iespējams piesaistīt. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ir daudz piesardzīgāks un, kā pats izteicies, nelolojot ilūzijas, ka Gazprom būtu gatavs būtiskiem cenu samazinājumiem, kaut arī sarunas ar šo kompāniju turpinās. Valsts prezidents Valdis Zatlers rudenī plānotās valsts vizītes laikā Maskavā par gāzes cenām nerunās, jo tas ir valdības kompetences jautājums, norāda Rīgas pilī.