Desmit gadus pēc nekustamo īpašumu tirgus burbuļa plīšanas Latvijā uzņem apgriezienus patēriņa kredītu izsniegšana.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati rāda, kā vēl desmit gadus pēc nekustamo īpašumu tirgus burbuļa plīšanas turpina samazināties ar nekustamiem īpašumiem nodrošināto kredītu apjoms. Latvijas komercbanku izsniegto kredītu apjoms pagājušā gada laikā samazinājies par apmēram diviem simtiem miljonu eiro līdz 5,25 miljardiem eiro. Tajā paša laikā par pārdesmit miljoniem pieaudzis un 458 miljonu eiro apmēru sasniedzis patēriņa kredītu kopapjoms. Pavisam kopā 23,3 miljonus eiro mājsaimniecībā pagājušā gada beigās bija izsniegušas FKTK pieskatītās krājaizdevu sabiedrības. Tomēr lielāko daļu patēriņa kredītu pieauguma nodrošina ātro kredītu firmu rosība, kas turpinās pat šajā gadā, par spīti tam, ka šogad vajadzētu stāties spēkā tādiem likumu grozījumiem, kas praktiski padarītu šo firmu darbošanos neiespējamu.
Nopietnu papildinājumu FKTK statistikai tagad jau sniedz Kredītinformācijas biroja (to nedrīkst sajaukt ar parādu piedziņas firmām, kam līdzīgi nosaukumi) statistika. Biroja uzdevums ir dot iespēju kredītdevējiem apmainīties ar informāciju par saviem parādniekiem. Tas ļoti svarīgi ātro kredītu firmām, kas no paša sākuma atmeta komercbanku manieres prasīt no kredītu lūdzējiem papīra izziņu pakas, kuru saturu izskatīja ja ne mēnešiem, tad vismaz mēnesi. Šajā datu apritē iesaistījušies arī tirgotāji, kas izplata preces uz nomaksu. Arī tādos gadījumos būtu pārāk dārgi izmantot banku procedūras, lai izlemtu, vai cilvēkam var uzticēt pilnībā neapmaksātu preci.
Caur Kredītinformācijas biroju ar ziņām par parādniekiem apmainās 51 uzņēmums - visas bankas, ātro kredītu sniedzēji un kaut cik pamanāms skaits tirgotāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju. Šo uzņēmumu sarakstā ir Latvenergo un Rīgas namu pārvaldnieks, bet nav Rīgas ūdens; ir daudzu mazo pašvaldību komunālās saimniecības uzņēmumi. Tātad - statistika nav pilnīga, tomēr bagātīgāka nekā tad, ja tiek izmantoti tikai FKTK dati.
Uzrādīto kredītu apjoms pašlaik sniedzas gandrīz līdz sešiem miljardiem eiro. Spēkā esošo kredītsaistību skaita pieaugumu no 877 tūkstošiem 2016. gada beigās līdz 1,16 miljardiem 2018. gada beigās nevar saukt par kreditēšanas bumu, bet atbilstību ziņas sniedzošo uzņēmumu skaitam no 18 līdz 51. Bez speciāla pētījuma nevar pateikt, kāds ir iemesls kavēto kredītu īpatsvara pieaugumam privātpersonu grupā no 15% līdz 21%. Droši vien tas ne pārāk tieši atspoguļo to cilvēku (mājsaimniecību) skaita pieaugumu, kuri grimst neatmaksājamos parādos. Tikpat lielu lomu varēja spēlēt tas, ka uzņēmumiem ar sliktāku kredītportfeli bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sadūšotos padarīt ziņas par šo portfeli pieejamas, protams, ne jebkuram, bet ziņu apmaiņā iesaistītajiem uzņēmumiem.
Par precēm un pakalpojumiem ziņas sniedzošo uzņēmumu skaits kopš 2016. gada beigām pieaudzis no 42 līdz 102 uzņēmumiem. Proporcionāli no 124,7 līdz 363,7 tūkstošiem pieaudzis tādu parādu skaits, kuru kārtošana kavēta par 60 un vairāk dienām. Pirms pāris gadiem arī Valsts ieņēmumu dienests sācis dalīties ar informāciju, ka tam parādā palikuši 50 tūkstoši no vismaz juridiski aktīvajiem uzņēmumiem un gandrīz 8 tūkstoši privātpersonu.
Kredītinformācijas biroja datu bāzē ir ziņas par 629 tūkstošiem privātpersonu, kas parakstījušas finanšu saistību līgumu zem 1,1 miljona. Tai skaitā 328 tūkstošiem personu ir aktīvi 495 tūkstoši patēriņa kredītu, kas veido 78% no kopējo aktīvo līgumu skaita. Šo datu komentārā portālam TVNet Kredītinformācijas biroja valdes loceklis Intars Miķelsons saka, ka «iedzīvotāji aizņemas arvien vairāk, bet tieši mazos kredītus».