Laikraksts : Miljardieri Jūrmalā apspriedīs arī uzņēmējdarbības iespējas Latvijā

Šogad konkursa "Jaunais vilnis" koncertus apmeklēšot vairāk uzņēmēju nekā citus gadus; Jūrmalā ieradīšoties vismaz septiņi miljardieri no Krievijas, lai izbaudītu lielisko laiku, Jūrmalas pludmali un apspriestu uzņēmējdarbības iespējas Latvijā, - informē laikraksts "Diena".

Piemēram, Valsts prezidenta padomnieks, uzņēmējs Vasilijs Meļņiks rezervējis galdiņu desmit personām Dzintaru koncertzāles VIP zonā, kur jauno mūziķu un Krievijas estrādes zvaigžņu sniegumu baudīs ar sadarbības partneriem no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas.

Viņi braukšot ar ģimenēm, lai savienotu patīkamo ar lietderīgo - izbaudītu lielisko laiku, Jūrmalas pludmali un apspriestu uzņēmējdarbības iespējas Latvijā. Ar šādu mērķi uz jauno izpildītāju konkursu Jūrmalā sabraukuši un tuvākajās dienās atbrauks daudz uzņēmēju.

Lielākā daļa jauno izpildītāju konkursa "Jaunais vilnis" ikgadējo apmeklētāju atzīst, ka uz koncertu dodas ne tikai, lai baudītu muzikālo sniegumu, bet lielākoties tādēļ, lai dibinātu lietišķus kontaktus un pārrunātu biznesa lietas ar jau esošiem sadarbības partneriem.

"Šis konkurss ir lieliska iespēja investīciju piesaistīšanai. Pateicoties tam, par Jūrmalu tagad zina visas postpadomju valstis, Kuveita, Vācija un pat ASV," pārliecināts ir Meļņiks, kurš sola tuvākajās dienās ierodamies ietekmīgu uzņēmēju blici no Krievijas. "Tāds sastāvs vēl nav bijis!" viņš sola, taču neatklāj, kuri uzņēmumi tiks pārstāvēti, vien norāda uz nozarēm – tranzīts, zivsaimniecība un enerģētika. Atbraukušie uzņēmēji tikšot vesti arī uz zivrūpniecības uzņēmumu "Kaija", lai apsvērtu iespēju eksportēt Latvijas produkciju uz savām mītnes zemēm.

Arī uzņēmējs Igors Mališkovs, kurš nesen zaudēja padomnieka amatu Rīgas domē, ik gadu palīdz "Jaunā viļņa" organizatoriem sagatavot šo vairāku dienu pasākumu, norādīja, ka šogad Jūrmalu apmeklēs krietni lielāks Krievijas uzņēmēju pulks nekā iepriekšējos gados. Šim pasākumam par godu viņš lidostā atvēris jaunu privāto lidmašīnu apkalpošanas salonu, kurā jau uzņēmis pirmos "Jaunā viļņa" viesus.

Kā ik katru gadu, Jūrmalā būs arī vietējais miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš koncertzāles VIP zonā rezervējis pat trīs galdiņus saviem sadarbības partneriem no Krievijas, Šveices un Anglijas. Arī viņam "Jaunais vilnis" esot lieliska vieta, kur tikties ar savu sadarbības uzņēmumu vadītājiem, jo ikdienā konceptuālie jautājumi tiek kārtoti aģentu līmenī. "Vienreiz gadā bez steigas tiekamies ar priekšniekiem pārrunāt globālas lietas. Konkrētika tiek risināta citā līmenī un laikā kabinetos," atklāj miljonārs. Viņš uzsvēra, ka krievu humors Rietumeiropas cilvēkam nav īsti saprotams, tādēļ Jaunais vilnis ir vieta, kur lielākoties tikties ar austrumu kaimiņiem. Viņa viesi pārstāvot naftas un loģistikas biznesa nozares.

Ar mērķi pārrunāt globālas ekonomikas tendences un, iespējams, dibināt kādu noderīgu biznesa kontaktu "Jauno vilni" apmeklēs arī uzņēmēja Irēna Pulkinena. Viņa gan nākšot tikai uz atklāšanas vai noslēguma koncertu, jo jaunos izpildītājus tik labi nepazīst un viņas sadarbības partneri lielākoties esot no Spānijas, Kuveitas, Anglijas un ASV, kuri konkursu Jūrmalā neapmeklē. Krievijā esot draugi un mazāk - bizness. Aizņemtības dēļ konkursa koncertus šogad neapmeklēs uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura gan atbalsta pasākumu, jo kopumā tas nākot par labu Latvijas ekonomikai. Arī "Jaunā viļņa" pastāvīgā apmeklētāja, bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pašlaik atrodas Somijā un Jūrmalas konkursu apmeklēt neplāno.

Kā ik katru gadu, arī šoreiz daudz valodu ir par to, vai Jūrmalā ieradīsies krievu miljardieris Romāns Abramovičs. Tiesa, šādas baumas bijušas vienmēr, taču vēl ne reizi tās nav apstiprinājušās.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.