Uzņēmēji atsevišķos gadījumos cenšas nereģistrēti nodarbināt jauniešus un gūt peļņu, aizbildinoties ar brīvprātīgo darbu, pēdējā laikā secinājušas Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonas.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja VDI pārstāve Sarmīte Bunka-Briljonoka, VDI redz brīvprātīgo darbu kā nākamo problēmu, ar ko būs jāsaskaras nereģistrētās nodarbinātības sakarā. Darba inspekcijas amatpersonas jau tagad saskārušās ar pirmajiem gadījumiem, kad, izmantojot dažādas metodes, uzņēmēji cenšas "apiet likumu" un nereģistrēti nodarbināt jauniešus, aizbildinoties ar brīvprātīgā darba formu.
Tādēļ Darba inspekcija, prognozējot šādu gadījumu skaita pieaugumu, jau laikus brīdina, ka par šādām negodprātīgi izmantotām brīvprātīgā darba formām piemēros attiecīgas sankcijas.
VDI uzsver, ka brīvprātīgo darbu nedrīkst saistīt ar peļņas gūšanu.
Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums iekļauts Biedrību un nodibinājuma likumā un Jaunatnes likumā. Saskaņā ar likumu par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu.
Brīvprātīgo darbu drīkst organizēt tikai biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes. Brīvprātīgā darba organizētājs atbild arī par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem.
VDI direktors Arnis Luhse skaidro, ka Latvijā brīvprātīgo darbu peļņas gūšanai neizmanto. Tas nozīmē, ka uzņēmumi brīvprātīgo darbu bez darba samaksas organizēt nevar. Pretējā gadījumā tā tiks interpretēta kā nereģistrētā nodarbinātība un tiks piemērotas sankcijas.
VDI atgādina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos VDI apsekoja 1761 uzņēmumu, atklājot 687 bez rakstiska darba līguma strādājošus cilvēkus. Šogad pirmajos sešos mēnešos tika atklātas arī 139 personas, kas vienlaicīgi saņēma bezdarbnieka pabalstu un strādāja bez rakstveidā noslēgta darba līguma.