Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis.
– Kā jūs vērtējat, vai jau ir sasniegts krīzes dziļākais punkts?
– Šobrīd situācija Latvijas ekonomikā šķiet daudz prognozējamāka nekā pirms pusgada vai gada, kad bailes par kritiena dziļumu un iespējamām izpausmēm bija neaprakstāmas. Ir nozares, kas attīstās, diezgan normāli attīstās. Tomēr, manuprāt, lielākā problēma ir tie daudzie tūkstoši cilvēku, kas šobrīd ir bez darba, bez cerībām, ka viņu finanšu situācija tuvākajā laikā varētu uzlaboties.
Arī krīzes laikā cilvēki ģenerē daudz interesantu biznesa ideju, vienīgi kas kavē daudzu projektu īstenošanu – no vienas puses, nauda it kā ir, bet, no otras puses, piekļuve pie naudas ir apgrūtināta.
– Pagājušajā nedēļā Ilmārs Rimšēvičs aizrādīja, ka Latvijas Bankas kontos ir vairāk par 700 miljoniem komercbanku resursu. Tie tiek aizdoti Latvijas Bankai, bet netiek izsniegti kredītos. Tāpēc banka samazināja savas depozītu likmes.
– Latvijas Bankas prezidents skatās uz Latviju kopumā. Ja runājam par Latvijas Krājbanku, tad, protams, Latvijas Krājbanka var ietekmēt Latvijas izaugsmi proporcionāli tai tirgus daļai, kuru aizņemam. Mūsu kredītportfelis ir aptuveni 2,5–3% liels, kas, protams, neietekmē tirgu tikpat lielā mērā kā pašas lielākās Latvijas bankas.
Mēs neesam apturējuši kreditēšanu, mūsu kredītu portfelī ir projekti – gan lieli, gan arī mazi. Tās ir jaunas, interesantas ražotnes, arī tādas, kas drīzumā tiks atvērtas. Vienīgais – modernas un efektīvas ražotnes, kas izmanto jaunākās tehnoloģijas, nekad nedos lielu piedāvājumu darba tirgū. Ja pat Latvijā kāds atklātu super ražotni, tad tai vajadzētu cita veida personālu nekā tos, kas ir viegli pieejami darba tirgū.
– Uz ko šobrīd vairāk orientējas bizness – uz eksportu vai uz vietējo tirgu?
– Gan uz vienu, gan otru. Esam kreditējuši arī ražotnes ar lieliem apjomiem, kurām ir jāmeklē arī eksporta iespējas, un tās tiek atrastas. Manuprāt, pašlaik vairāk iespēju ir tieši eksporta tirgos, nevis vietējā tirgū.
– Viens no skaidrojumiem, kāpēc komercbankas tur tik lielas rezerves – jāveido uzkrājumi sliktiem kredītiem. Kā Latvijas Krājbankai ir ar kavētājiem, sliktiem kredītiem? Kā izskatāties uz vidējā fona?
– Mums ir labāki rādītāji nekā vidējie. Es vēlreiz atkārtošos – krājbanka neiekrita eiforijā, kad cilvēki masveidā ņēma kredītus. Tā kā tradicionāli savu naudu mēs piesaistījām Latvijā, kredītos varējām izsniegt tik, cik bijām piesaistījuši vietējos depozītus, un par cenu, kāda bija vietējā tirgū. Tāpēc izsniegto kredītu nebija tik daudz kā lielajām bankām, līdz ar to arī kredītņēmēju, kas pie mums nāca, varējām izvērtēt rūpīgāk. No vienas puses, līdz ar to esam labākā situācijā nekā bankas, kas tolaik darbojās ļoti agresīvi, bet nevar arī liekuļot – mums arī ir gana daudz nepatīkamu, nepamatotu un no šodienas viedokļa nepareizi izsniegtu kredītu.
– Kas šobrīd vairāk rada galvassāpes – juridiskās personas, kuras ir maksātnespējīgas, vai fiziskās personas?
– Skaitliski, protams, fiziskās personas, bet naudas summu ziņā problēmu kredīti varētu būt līdzīgos apjomos. Nav jau nekāds noslēpums, ka daudzi cilvēki kā fiziskas personas veica uzņēmējdarbību, kas saistīta ar nekustamajiem īpašumiem, ar attīstības projektiem utt. Likumdošana to ļāva, un cilvēki to vairāk vai mazāk veiksmīgi arī izmantoja.
Vislielākā problēma ir tie kreditētie objekti, kas nav pabeigti. Objekti, kas ir kreditēti, ir pabeigti, tos var pārvērst ilgtermiņa investīcijā un pārdot pēc kāda laika, kad cena Latvijā nostabilizēsies un sāks augt, taču tie, kas nav pabeigti un ir pamesti, ar tiem ir vislielākās problēmas.
Es domāju, ka šobrīd mums galvassāpes vairāk ir par to, kā Latvijā attīstīsies bizness. Lai bankas plauktu, ir jānotiek biznesa aktivitātēm! Bez aktīvas jaunā biznesa attīstības ekonomika un arī bankas neatkopsies. Ja vietējais bizness neattīstās, tad komercbankai ir vajadzīga vai nu mamma, vai tēvs, vai vectēvs, vai vēl kāds labais rūķis, kas maksā par to, lai šeit bankas ofiss atrodas. Tas ir viens no mūsu akūtākajiem jautājumiem – kādā veidā attīstīt biznesu, jo ikvienai bankai kredītu ieņēmumi ir tie paši ienesīgākie.
– Saeima ir iecerējusi veikt izmaiņas Maksātnespējas likumā, stingri atvieglojot attiecīgo procedūru, kas nozīmē diezgan fundamentālu spēles noteikumu maiņu banku sektorā. Kāds ir jūsu vērtējums likumprojektam? Kāds ir šā kompromisa vērtējums no krājbankas skatupunkta?
– Es gribētu uz šo jautājumu atbildēt ar jautājumu – ko jaunās likuma izmaiņas dos tiem cilvēkiem, kuriem nav tik daudz naudas, lai varētu sagatavot maksātnespējas pieteikumu? Tas ir dārgs. Ļoti daudziem Latvijā pašlaik nav 100 latu, lai nokārtotu kārtējo maksājumu. Ir vajadzīgs tūkstotis, divi. Tālāk būs vēl administrēšanas izmaksas – tur arī ir vajadzīga nauda.
Visbiežāk ar kredītu grūtībām saskaras divas grupas. Pirmo nosacīti var saukt par valsts iestāžu darbiniekiem, kam ir ievērojami samazinājušies ienākumi. Cilvēks kādā labā brīdī paņēma aizņēmumu, un tagad viņam ir vairāk saistību nekā ienākumu. Vai arī viņam ir dažādas kredītkartes, viņš tās ir paņēmis un tagad nevar nosegt zaudējumus. Kā šis cilvēks tiks pie maksātnespējas procesa? Maksātnespējas likuma izmaiņas vairāk domātas bagātajiem.
Otra grupa ir lielo kredītu ņēmēji, kas tagad ir sapratuši, ka nekad nespēs atdot savus parādus. Varbūt viņi ir ņēmuši kredītus vislabāko nodomu vadīti. Ir ņēmuši un darījuši, bijuši enerģiski, bet tagad apstākļi iegrozījušies tā, ka kredītus atdot nebūs iespējams.
Pagaidām Latvijā neviens maksātnespējas process nav beidzies, tāpēc daudz kas joprojām ir neskaidrs. Es domāju, ka maksātnespējas procesi nebūs masveidīgi vairāku iemeslu dēļ. Cilvēki nebūs spējīgi samaksāt par šo procesu tā lielo izmaksu dēļ, un – otrs iemesls – liela cilvēku daļa nesapratīs, ko tas nozīmē. Tomēr – jebkurš kompromiss ir labs.
– Fundamentāla problēma, kuras dēļ man šis jautājums ir jāuzdod, ir tāda. Latvijā būs pārdesmit tūkstoši ģimeņu, kas paliks bez dzīvokļa ar saistībām uz mūžu, līdz ar to viņiem zudīs jebkāda motivācija dabūt legālus ienākumus, toties būs ārkārtīgi augsta motivācija dabūt nelegālus ienākumus. Faktiski šis jautājums ir jārisina, lai neveidotos tūkstošiem šādi motivētu cilvēku. Finālā daži no šiem ļaudīm kriminalizējoties nāks atpakaļ pie bankām, bet jau ar lauzni. Te ir jāatrod kompromiss, kā šo problēmu risināt.
– Lai cik tas šausmīgi skanētu, maksātnespējas likums ir pilnīgi normāls likums un pilnīgi normāla norma, kas ir jārealizē. Par to vispār nav šaubu. Jautājums ir tikai tāds – kāda būs šī reālā prakse. Es varu saderēt, ka mēs pēc gada vai pusotra atkal atgriezīsimies pie likuma izmaiņām, un tās būs daudz radikālākas. Padarīsim šo procesu lētāku, vienkāršāku un saprotamāku. Bet par to, ka šis likums ir vajadzīgs, nav nekādu šaubu. Tas, ka šis likums tagad tiek pieņemts, un tas, ka normas ir zemākas, tas noteikti ir labāk, jo daudz vairāk cilvēku spēs iziet cauri maksātnespējas procesam.
– Šo izmaiņu pretinieki, kuru ir diezgan daudz un kuri ir arī ietekmīgi, saka, ka maksātnespējas likuma izmaiņas sagādās milzīgus zaudējumus bankām, ka bankas tiesāsies ar valsti utt. Ja mēs tagad fokusējamies tikai uz Latvijas Krājbanku, nevis uz abstraktām bankām, cik lielus zaudējumus jūs prognozējat? Vai jūs varēsit laika gaitā šos zaudējumus absorbēt, vai tie būs tik lieli, ka jums būs jātiesājas ar Latvijas valsti?
– Ja situācija nekļūs neprognozējama vai vēl sliktāka, tad mēs šos zaudējumus absorbēsim, arī tagad mēs to darām. Vislielākie zaudējumi mums rodas gadījumos, kad cilvēks pamet īpašumu, bet mēs juridiski nevaram laikus pārņemt ķīlu. Ķīlas vērtība mazinās, jo katrs, kam nav slinkums, kaut ko aizstiepj projām no turienes.
[Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas laikrakstā NRA]