"Swedbank" vadītājs Latvijā skaidro, ka banka dara visu, lai nepieļautu naudas atmazgāšanu

"Swedbank" dara visu iespējamo, lai naudas atmazgāšana netiktu pieļauta, pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Latvijā Reinis Rubenis,

Viņš arī norādīja, ka 2018.gadā "Swedbank" Latvijā izpildīja 372 miljonus naudas pārskaitījumu un 760 gadījumos informācija par aizdomīgu darījumu nodota atbildīgajām iestādēm.

Rubenis atzīmēja, ka jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap "Swedbank". Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem, bet to liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. Taču to varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir sākušas pārbaudi "Swedbank" Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šā gada nogalei.

"Mēs gaidām pamatīgu izpētes un skaidrojošo darbu no Zviedrijas tiesībsargājošajām iestādēm, esam atvērti sadarbībai un gatavi sniegt atbalstu izmeklēšanā, ja tas būs nepieciešams arī Latvijā. "Swedbank" ļoti nopietni uztver cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, vienlaikus turpinot investēt pakalpojumu attīstībā, sniedzot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikā un ik dienu apkalpojot teju miljons cilvēku un uzņēmumu visā Latvijā," teica Rubenis.

Viņš arī pauda pārliecību, ka sadarbībā ar izmeklētājiem izdosies pierādīt, ka "Swedbank" nekad nav atbalstījusi nelegālas vai pat aizdomīgas darbības, kā arī atspēkot visus pārmetumus. "Tas gan ir tiesa, ka Baltijā ģeogrāfisku un vēsturisku iemeslu dēļ ir proporcionāli lielāka Krievijas un NVS valstu biznesa interešu klātbūtne nekā caurmērā Eiropā un Skandināvijā, un uzņēmumi, kuriem ir darījumi ar šīm valstīm, nereti ir pakļauti augstākam riskam. Tāpat nenoliedzami, ka likumdošana un uzraudzības prasības pret uzņēmumiem, kuri saņem maksājumus no augsta riska valstīm, vēl pirms pāris gadiem nebija tik stingras kā šobrīd. "Swedbank" vietā publisko pārmetumu centrā tikpat labi varētu būt jebkura šī reģiona banka, kas apkalpo uzņēmumus un kuriem ir norēķini ar NVS valstīm," sacīja Rubenis.

Viņš atzina, ka pēdējo pāris gadu laikā novērojamas milzīgas pārmaiņas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju - gan likumdošanā, gan uzraudzībā, gan banku darbībā. Arī "Swedbank" ir veikusi nozīmīgas papildus investīcijas, kas ļauj apgalvot, ka banka dara visu iespējamo, lai naudas atmazgāšana netiktu pieļauta. "Mums ir pasaules līmeņa ekspertu kompetences un informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, kuras pastāvīgi pilnveido spējas identificēt aizdomīgus darījumus, kuri nekavējoši tiek ziņoti atbildīgajiem dienestiem. Un arī nesen veiktais neatkarīgs ārējs audits, kuru atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem veicam ik pēc 18 mēnešiem, apliecināja, ka atbilstam augstākajiem standartiem," minēja Rubenis.

"Swedbank" valdes priekšsēdētājs Latvijā arī norādīja, ka visām diskusijām par banku atbildību un darījumu uzraudzību, kā arī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb "Moneyval" novērtējumam par Latviju kopumā ir kāda nozīmīga pozitīva blakne - tā ir iespēja mobilizēt politisko gribu un radīt apstākļus, lai mazinātu riskus finanšu sektorā un atgūtu starptautisko uzticību Latvijai.

"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir milzīga, globāla problēma. Tā atņem nodokļu naudu valdībām un attiecīgi - vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām; tā ļauj pastāvēt noziedzīgajai pasaulei, tā sekmē korupciju un attiecīgi tiešā veidā darbojas pret sabiedrības interesēm. Ne velti naudas atmazgāšanas novēršana ir ietverta ANO pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķos," sacīja Rubenis.

Viņš atzīmēja, ka cilvēciski un arī profesionāli gribētu radīt sistēmu, kas naudas atmazgāšanu padara neiespējamu, taču tas pat teorētiski būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja visas pasaules valstis piemērotu vienlīdz stingrus standartus, turklāt savstarpēji cieši sadarbotos.

"Protams, pēdējos gados standarti ir auguši un sadarbība uzlabojusies, tomēr pasaulē un pat Eiropā joprojām ir gana daudz valstu, kurās kontroles un caurspīdības nodrošināšanas mehānismi nav tie stingrākie. Piemēram, "Swedbank" politika Latvijā paredz neapkalpot uzņēmumus, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, bet arī tādās Eiropas valstīs kā Malta, Kipra, Lielbritānija, Luksemburga, Lihtenšteina. Tāpat nav noslēpums, ka pēdējos gados no Latvijas izstumtie nerezidentu klienti ir aizplūduši uz citām Eiropas valstīm. Ir laiks vienādiem spēles noteikumiem, bet no valstu reakcijām uz piedāvājumiem par vienotiem uzraudzības mehānismiem izskatās, ka tas nebūs ātri un viegli panākams," teica Rubenis.

Tāpēc, pēc viņa sacītā, reālistisks īstermiņa mērķis būtu panākt, ka Latvija kā atsevišķa valsts ar savu paaugstināto naudas atmazgāšanas novēršanas standartu nostiprina reputāciju kā ļoti nepievilcīga vide gan starptautiskajiem mahinatoriem, gan vietējiem "shēmotājiem". "Jau šobrīd statistika rāda pārliecinošu tendenci, ka regulatoram ir izdevies samazināt nerezidentu depozītu apmēru sistēmā līdz minimumam un aizbiedēt nepieņemami augsta riska darījumu plūsmu, tāpēc tagad ir laiks to demonstrēt pasaulei un sekot, lai stingrie standarti nesāk grīļoties. Ņemot vērā, cik naudas atmazgāšanas joma ir sarežģīta un politiski nepopulāra, ir jāizmanto brīdis, kamēr tēma ir aktuāla medijos un politiskajā dienaskārtībā gan Latvijā, gan Eiropā," sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Latvijā.

Rubenis arī norādīja, ka ikvienas bankas atbildība šajos jautājumos ir pamanīt aizdomīgus darījumus un par tiem ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam). Šim mērķim tiek pastāvīgi pilnveidotas IT sistēmas, kā arī apmācīti darbinieki, kuri seko līdzi noziedzīgās pasaules metodēm un atbilstoši koriģē meklēšanas kritērijus. Piemēram, pērn "Swedbank" Latvijā izpildīja 372 miljonus naudas pārskaitījumu un 760 gadījumos informācija par aizdomīgu darījumu tika nodota atbildīgajām iestādēm.

"Tiesa, naudas atmazgāšanas atklāšanu var pielīdzināt lielas un sarežģītas puzles salikšanai. Daudzos gadījumos vajadzīgs laiks, lai iegūtu pietiekami skaidru skatu. Turklāt to, vai ir notikusi krimināli sodāma darbība, nosaka policija, prokurori un tiesas. Protams, arī bankas reaģē - ja aizdomīgie darījumi šķiet nepieņemami, tās mēdz pārtraukt attiecības ar klientu. Piemēram, nesen publicētais neatkarīgo izmeklētāju "Forensic Risk Alliance" (FRA) ziņojums liecina, ka visi 50 medijos izskanējuši augsta riska klienti jau labu laiku nav "Swedbank" klienti, kaut tikai retais no tiem ir pakļauts kādai formālai izmeklēšanai. Tātad bankas iekšējā kontroles sistēma ir nostrādājusi nevainojami - paaugstināti riski ir identificēti un sadarbība ar klientiem pārtraukta, negaidot iestāžu lēmumus.

"Kā jau minēju, daudziem Latvijas uzņēmumiem ir aktīva ekonomiskā sadarbība ar Krieviju un citām NVS valstīm, kuras pamatoti tiek uzskatītas par augsta riska valstīm. Šie apstākļi ir liels spiediens uz finanšu sektoru, bet vēl lielāks - uz Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. Ja spiediens turpinās augt un bankas kļūs vēl konservatīvākas savā attieksmē pret šādiem darījumiem, tas var ļoti negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta norēķinus ar austrumu valstīm," piebilda Rubenis.

Viņš minēja, ka ikvienam eksportētājam, īpaši, ja tam ir sadarbības partneri NVS un citās augsta riska valstīs, ir jābūt kontroles mehānismam, kā pārliecināties par savu partneru atbilstību starptautiskajām prasībām. "Pieļauju, ka šajā jomā ir vieta arī kādam valstiskam risinājumam, kas šo sarežģīto analītikas pakalpojumu padarītu pieejamu arī nelieliem un vidēja izmēra eksportētājiem. Savukārt, konsultantiem, kuri vēsturiski ir stutējuši šo "pelēko" zonu, ir pēdējais laiks mainīt savu biznesa modeli vai pārtraukt savu darbību Latvijā," teica Rubenis.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.