Jūrmalā rekonstruēs biogāzes ražotni

Jūrmalas pilsētas dome pieņēmusi lēmumu atbalstīt SIA "Zaļās tehnoloģijas" ieceri veikt sadzīves atkritumu pārstrādi metāntenkos un biogāzes ražotnes rekonstrukciju Jūrmalā, Mežmalas ielā 43, bijušās Slokas papīrfabrikas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā.

Plānots, ka SIA "Zaļās tehnoloģijas" uzbūvēs ražotni un uzsāks biogāzes ražošanu trīs gadu laikā. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis norāda: "Realizējot šo projektu, pilsētā radīsies jaunas darba vietas un samazināsies izdevumi, kas nepieciešami notekūdeņu pārstrādei."

Biogāzes ražotnē kā izejvielas tiks izmantotas visas Jūrmalas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, arī tās, kas radīsies pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu otrās kārtas izbūves, ievestā zaļmasa un zemas kvalitātes graudi. SIA "Zaļās tehnoloģijas" biogāzes ražošanai pieņems arī Jūrmalas zaļo biomasu - svaigi pļautu zāli, koku lapas bez zariem un jūras aļģes. Projekta izstrādātājam sadzīves atkritumu piegāde un tālākā pārstrāde jāveic saskaņā ar 2010.gada 1.aprīļa Jūrmalas pilsētas saistošajiem noteikumiem Nr.17 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu".

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Romulds Ražuks domes sēdē atbalstīja izstrādāto projektu: "Lai pilsēta attīstos, nepieciešami progresīvi projekti, kas piesaista Eiropas Savienības līdzekļus un veido draudzīgu pilsētvidi. Pieņemtais lēmums atbilst pilsētas attīstības stratēģijai, jo tā paredz trīs galvenās prioritātes - kūrorts, jūrmalnieks un daudzveidīga uzņēmējdarbība."

Mežmalas iela 43, bijušā Slokas papīrfabrikas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorija, atbilstoši Jūrmalas pilsētas plānojumam ir noteikta kā tehniskās apbūves teritorija, kuras primārais izmantošanas veids ir valsts un pilsētas inženiertehnisko komunikāciju objektu un inženiertehniskās energoapgādes būvju - sūkņu stacijas un elektroenerģijas apgādes ēkas - izvietošana.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.