"Olainfarm" padomi vadīs Gundars Bērziņš

© f64

Atceltajā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" sapulcē pirmdien ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš. Sapulcē piedalījās akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,48% akciju.

Padomes sastāvā iecelts arī Jānis Buks, kurš būs padomes priekšsēdētaja vietnieks, kā arī Kārlis Krastiņš, Andrejs Saveļjevs un Haralds Velmers.

Sapulce pirmdien norisinājās par spīti tam, ka "Olainfarm" valde to atsauca. Sapulce notika melnā autobusā pie ieejas uzņēmumā, un tajā piedalījās padsmit akcionāru.

Bērziņš ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, kā arī "SSE Rīga Foundation" valdes loceklis un Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatora padomes loceklis. Iepriekš viņš ieņēmis Latvijas Universitātes Kanclera amatu. Pērn Bērziņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondetājlocekli.

Bērziņš ir ieguvis doktora grādu vadības zinātnē un kā vadošais pētnieks piedalījies daudzos pētniecības projektos, ir starptautisku zinātnisko publikāciju autors.

Līdz šim "Olainfarm" padomē strādāja Pāvels Rebenoks, Mārtiņš Krieķis, Daina Sirlaka un "Olainfarm" bijušā īpašnieka Valērija Maligina, kurš mira 2017.gada decembrī, vecākā meita Irina Maligina.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pirmdien uz "Olainfarm" valdes atcelto akcionāru ārkārtas sapulci ir ieradušies vairāki kompānijas akcionāri, kā arī ir ieradušies policijas darbinieki un pie "Olainfarm" ieejas ir virkne apsardzes darbinieku.

Tostarp ir ieradusies "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "Olmafarm", kuras īpašnieces vienādās daļās ir Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina, valdes priekšsēdētāja Milana Beļeviča, kā arī Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze.

"Olainfarm" pārstāve Dana Hasana aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmumam nav pamata tā teritorijā ielaist cilvēkus, kuri nav "Olainfarm" darbinieki, jo akcionāru sapulce tika atcelta.

Tāpat ziņots, ka "Olainfarm" valde paziņojusi, ka ir atcēlusi 1.aprīlī plānoto akcionāru ārkārtas sapulci, jo, pārbaudot akcionāru sarakstus, atklājies, ka pieprasījumam par tās sasaukšanu, ko izteica Saveļjeva un Baldere-Sildedze, nav juridiska pamata, proti, pieprasījumu parakstījušās personas nav "Olainfarm" akcionāri un neatrodas uzņēmuma akcionāru reģistrā.

Savukārt "Olmafarm" aicinājis akcionārus ierasties uz iepriekš izsludināto akcionāru ārkārtas sapulci 1.aprīli, norādot, ka "Olainfarm" valde ir pakļāvusies padomes nelikumīgam spiedienam un, klaji ignorējot normatīvus, publiskojusi paziņojumu par akcionāru sapulces atsaukšanu.

Tikmēr "Olainfarm" padomes loceklis Mārtiņš Krieķis aģentūrai LETA uzsvēra, ka kompānija aicina akcionārus "neļauties dezinformācijai un nepiedalīties reideru organizētā mēģinājumā ieviest haosu vienā no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem".

Krieķis pauda uzskatu, ka, izplatot aicinājumu rīkot prettiesisku akcionāru sapulci, notiek darbība to personu interesēs, kuras faktiski jau iegādājušās divu "Olainfarm" mantinieču akcijas, ar mērķi aizmuguriski sagrābt varu uzņēmumā. "Šāda rīcība ir pretēja gan Valērija Maligina pēdējai izteiktajai gribai, gan arī klaji ignorē akciju sabiedrības valdes vienbalsīgi pieņemto lēmumu," viņš sacīja.

"Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē 1.aprīlī plānoja lemt par izmaiņām padomes sastāvā - akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā iekļauti jautājumi par padomes vēlēšanām, par atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem, kā arī par revīzijas komitejas atsaukšanu, jaunas revīzijas komitejas ievēlēšanu un atlīdzības noteikšanu revīzijas komitejas locekļiem.

Akcionāru strīdu dēļ birža "Nasdaq Riga" no 1.aprīļa apturējusi tirdzniecību ar "Olainfarm" akcijām.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Kompānijas akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais