"Olainfarm" mazākuma akcionārus aicina izvirzīt savu kandidatūru padomei

© Jānis Vecbrālis/ F64 Photo Agency

Valērija Maligina mantojuma līdzmantiniece Nika Saveļjeva un Signe Baldere-Sildedze, Annas Emīlijas Maliginas māte un dabiskā aizbildne aicina mazākuma akcionārus ierasties uz 1. aprīlī plānoto ārkārtas akcionāru sapulci un būt aktīviem, izvirzīt savu kandidātu padomei. Mazākuma akcionāriem pieder 31 % AS "Olainfarm" akciju un viņu rīcība akcionāru sapulcē būs ļoti būtiska.

AS "Olainfarm" ir būtisks regulētā tirgus dalībnieks. AS "Olainfarm" lielākais akcionārs SIA "Olmafarm" ar iesniegumu ir arī vērsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), aicinot FKTK pārstāvi piedalīties 1. aprīļa AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcē, ar mērķi nodrošināt AS "Olainfarm" kā emitenta darbības un pienākumu izpildes uzraudzību un sekmēt stabilitāti finanšu kapitāla tirgū.

AS "Olainfarm" padome, kuras sastāvā ir Pāvels Rebenoks, Irina Maligina, Mārtiņš Krieķis un Daina Sirlaka, ir prettiesiska, un nepārstāv ne līdzmantinieču vairākumu, ne arī mazākuma akcionārus, tāpēc padome ir jāpārvēl un uzņēmumā jāatjauno laba korporatīvā pārvaldība. Jau vairākkārt apstiprinājies, ka AS "Olainfarm" padome ir pārņēmusi arī uzņēmuma valdes funkcijas. Piemērs tam ir AS "Olainfarm" apsardzes rīcība, AS "Olainfarm" teritorijā, kurā sākotnēji atradās arī SIA "Olmafarm" juridiskā adrese, tajā neielaižot SIA "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču. Kā iemeslu neielaist AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs atsaucās uz AS "Olainfarm" esošās padomes rīkojumu.

Lielākā AS "Olainfarm" akcionāra SIA "Olmafarm" un tās valdes locekles Milanas Beļevičas vārdā šonedēļ izplatītais paziņojums par iespējamiem fiktīviem darījumiem, kas veikti, I. Maliginai atrodoties valdes locekles amatā SIA "Olmafarm", ir skaidrs signāls arī pārējiem akcionāriem par atsevišķu AS "Olainfarm" līdzšinējās padomes locekļu iespējamo vēlmi izsaimniekot uzņēmumu, nodarot būtiskus zaudējumus visiem akcionāriem un apdraudot uzņēmuma nākotni. Šo situāciju labot un ieviest labu korporatīvo pārvaldību ir visu uzņēmuma nākotnē ieinteresēto akcionāru interesēs.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais