Šodien Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība publiskojusi jaunāko Latvijas slēgto vienošanās dokumentu ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Papildu saprašanās memorands starp Eiropas Savienību (ES) un Latviju liecina, ka attiecībā uz budžeta konsolidāciju Latvijas pārvaldes iestādes ir apņēmušās sasniegt 2010.gada deficīta mērķi - ne vairāk kā 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atbilstoši ESA95 metodoloģijai un fiskālo deficītu ne vairāk kā 6% no IKP atbilstoši ESA95 metodoloģijai 2011.gadā.
Iepriekšējas aplēses liekot domāt, ka būs vajadzīgi turpmāki pasākumi 395-440 miljonu latu apmērā, lai sasniegtu 2011.gada budžeta deficīta mērķi.
Dokumentā norādīts, ka Latvijas pārvaldes iestādes arī apsver iespēju nākamajā gadā palielināt apropriācijas no ES struktūrfondiem un Kohēzijas fonda par 250 miljoniem latu, kam būs nepieciešami papildu 30 miljoni latu līdzfinansējumam. Iespējams, 2012.gadam būs nepieciešama ievērojama korekcija, lai samazinātu deficītu līdz mērķim zem 3% no IKP.
Tiek atzīmēts, ka norisinās darbs pie 2011.gada budžeta, lai noteiktu virkni iespēju jaunajai valdībai samazināt deficītu zem 6% no IKP. 2011.gada budžetu pabeigs izstrādāt tikai pēc parlamenta vēlēšanām oktobrī, tomēr dažādu izdevumu samazināšanas un iespējamu nodokļu palielinājumu variantu sagatavošana līdz oktobra beigām ļaus jaunajai valdībai ātri iesniegt budžetu parlamentā apstiprināšanai.
Līdz šim ir identificēti iespējami pasākumi, kas kopumā dotu ieguvumu apmēram 3% no IKP apjomā. Galīgajā variantā būs iekļauti vairāk pasākumu un ieguvums būs daudz lielāks nekā nepieciešamā konsolidācija, lai jaunā valdība varētu izvēlēties starp dažādiem variantiem. Attiecībā uz izdevumu samazinājumu pārvaldes iestādes apsver iespējas, kas ļautu jaunajai valdībai racionalizēt izdevumus, vienlaikus aizsargājot visnabadzīgāko sabiedrības daļu, cita starpā ņemot vērā nesenā Pasaules Bankas publisko izdevumu pārskata ieteikumus.
Starp iespējamo ietaupījumu jomām ir šādas - valsts pārvaldes reformas, ieskaitot valsts aģentūru iespējamu slēgšanu vai apvienošanu, tiešo subsīdiju uzņēmumiem samazināšana (ieskaitot valsts un pašvaldību uzņēmumus, 0,5-1,2% no IKP), turpmāki algu samazinājumi valsts uzņēmumos un budžeta konsolidācija pašvaldībās.
Pārvaldes iestādes arī izskata iespējas, kā racionalizēt sociālo pabalstu sistēmu, ieskaitot izmaiņas, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspējību. Valsts kanceleja un Finanšu ministrija arī veic izdevumu funkcionālo pārskatu, lai noteiktu tās funkcijas, ko var likvidēt. Pārvaldes iestādes ir lūgušas Starptautiskā valūtas fonda (SVF) tehniskās palīdzības misiju palīdzēt noteikt turpmāku ietaupījumu avotus, īpaši attiecībā uz subsīdijām un sociālās apdrošināšanas pabalstiem, vienlaikus aizsargājot nabadzīgos iedzīvotājus, teikts dokumentā.
Attiecībā uz ieņēmumu palielinājumu šā gada aprīlī pārvaldes iestādes nāca klajā ar nodokļu reformu stratēģiju, kurā ietverti vairāki ieņēmumu palielināšanas pasākumi, ko varētu ieviest kā daļu no 2011.gada budžeta. Šī stratēģija ierosina palielināt patēriņa nodokļus, ņemot vērā ietekmi uz nabadzīgākajām mājsaimniecībām, un samazināt darba nodokļus, ja fiskālie apstākļi to atļauj, lai samazinātu nodokļu slogu uz ieņēmumiem.
Piemēram, visu PVN nodokļu pielīdzināšana standarta 21% likmei varētu ieņēmumos ienest 95 miljonus latus, lai gan neto ietaupījums būtu mazliet mazāks, ņemot vērā kompensācijas pasākumus, lai pasargātu cilvēkus ar zemiem ieņēmumiem. Īpašuma nodokļu palielināšana, atbilstoši nesenajam SVF tehniskās palīdzības ziņojumam, varētu dot ieguvumu vēl 0,5% no IKP apmērā.
Pārvaldes iestādes arī izskata priekšlikumus palielināt ieņēmumus un progresivitāti no ikgadējā auto nodokļa, kā arī likvidēt atvieglojumus, kas izrādījušies neefektīvi. Pārvaldes iestādes pieliks lielākas pūles, uzlabojot nodokļu administrēšanu un veicinot nodokļu nomaksu, un ir sagatavojušas virkni pasākumu, daļa no kuriem jau tiek apstiprināti un ieviesti, teikts dokumentā.
Citās programmas jomās jāveic pasākumi, lai nostiprinātu fiskālo pārvaldību un palielinātu pārskatāmību, stiprinot budžeta izstrādes procesu, stiprinot Finanšu ministrijas tēriņu kontroli un ieviešot vidēja termiņa budžeta ietvaru. Pasākumiem finanšu sektorā jānodrošina plašāka banku sektora stabilitāte vidējā termiņā un ilgtermiņā un jāatvieglo maksātnespējas procedūras un rehabilitācijas plānu ātra īstenošana.
Fiksētais (šaurās amplitūdas) maiņas kurss paliks monetārās politikas pamatā līdz eiro ieviešanai.
Ekonomikas politikas programma ietver strukturālo reformu pasākumus ar mērķi uzlabot publiskās administrācijas pārvaldību, palielināt ES fondu līdzekļu apgūšanu, nostiprināt iepirkumu procedūras, atbalstīt aktīva darba tirgus un mūžizglītības politiku, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un atbalstīt eksporta veicināšanas pasākumus, teikts vienošanās tekstā ar aizdevējiem.
Prognozes attiecībā uz ārējo finansējumu liecina, ka programmā paredzētā starptautiskā vidēja termiņa finanšu palīdzība ir pietiekama un ka var nebūt vajadzības izmantot dažus no divpusējiem aizdevumiem. Uzlabojusies ekonomiskā un finansiālā situācija rada nosacījumus tam, ka valdība var pakāpeniski atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos, lai aizņemtos uz saprātīgiem nosacījumiem.
Kā īpašie nosacījumi dokumentā pie fiskālās konsolidācijas norādīts, ka līdz 2010.gada oktobra beigām EK un SVF tiks iesniegti tehniski priekšlikumi par ietaupījumiem vai papildu ieņēmumiem, balstoties uz strukturālajām reformām galvenajos sektoros, par kopējo summu, kas ir ievērojami lielāka nekā 2011.gadam nepieciešamā fiskālā konsolidācija.
Tie cita starpā ietvers auto nodokļa reformu, balstoties uz vides un turīguma apsvērumiem, kā arī visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa reformu, vienlaikus pasargājot gados vecus cilvēkus un bezdarbniekus. Tiks veikta visaptveroša izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem.
Kad 2010.gada jūnija beigās būs sagatavoti priekšlikumi izmaiņām pensiju sistēmā, apspriežoties ar EK un SVF, līdz 2010. gada novembra beigām iesniegt parlamentam konkrētus 2011.gadā īstenojamus priekšlikumus ar mērķi saglabāt pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspējību un piemērotību nākotnē.
Kad 2010.gada jūnija beigās būs pārskatīta sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēma, līdz 2010.gada septembra beigām plānots iesniegt starptautiskajiem aizdevējiem konkrētus priekšlikumus ar mērķi racionalizēt sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmu, ņemot vērā ekonomikas un demogrāfiskās prognozes, lai attiecīgas izmaiņas varētu īstenot pēc 2012.gada.
Savukārt līdz 2010.gada beigām pabeigt īstenot Valsts kontroles 2009.gada ieteikumus attiecībā uz 2008.gada valsts un pašvaldību budžetu īstenošanas novērtējumu ar mērķi panākt papildu publisko izdevumu ietaupījumus 2010.gadā un turpmāk.
Fiskālās pārvaldības reformu jomā norādīts, ka līdz 2010.gada septembra beigām tiks iesniegts parlamentā jaunais Fiskālās atbildības likums, kas atbilst ES fiskālajām saistībām un ietvaram. Kopā ar budžetu parlamentam iesniedz arī ESA deficīta prognozes. Lai palīdzētu izstrādāt un īstenot fiskālās konsolidācijas pasākumus 2011. un 2012.gadam, izstrādāt priekšlikumus, kas iesniedzami 2011.gada budžeta projektā, par to, kā stiprināt administratīvās kapacitātes iestādēm, kuras strādā, lai ieviestu jaunu vidēja termiņa fiskālo ietvaru, uz rezultātiem-orientētu budžeta struktūru un veido vidēja termiņa nodokļu politiku.
Lai uzlabotu cilvēkresursu pārvaldību un atdevi valsts pārvaldē, līdz 2010.gada jūlija beigām pieņemt koncepciju par to iestāžu integrāciju, kuras nodarbojas ar cilvēkresursu pārvaldību un plānošanu valsts pārvaldē. Līdz 2010.gada beigām pieņemt lēmumus, lai vēl vairāk sašaurinātu vienotās algu sistēmas atalgojuma amplitūdas, tādējādi panākot pārredzamāku atalgojuma sistēmu, un veikt pasākumus, lai izveidotu vispārēju publiskā sektora atalgojumu datubāzi, kas nodrošinātu ciešāku pārraudzību, dokumentā apņēmusies Latvija.
Līdz 2010.gada beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, plānots stiprināt šādus cilvēkresursu pārvaldības sistēmas komponentus - karjeras attīstība, ierēdņu un darbinieku ikgadējas novērtēšanas sistēma, balstoties uz kompetenci un paveikto, un līdz 2011.gada marta beigām ierosināt vajadzīgās izmaiņas noteikumos, lai uzlabotu uz padarīto balstītu atlīdzību, tādējādi radot stimulu viskvalificētākajiem publiskā sektora darbiniekiem. Šajā sakarā izstrādāt noteikumus, kas ierobežo to publiskās pārvaldes darbinieku daļu, kuri var saņemt visaugstākos snieguma rādītājus.
Līdz 2010.gada beigām plānots iesniegt starptautiskajiem aizdevējiem novērtējumu par variantiem attiecībā uz daļas valsts un pašvaldību īpašumā esošu uzņēmumu un to filiāļu iespējamu pārstrukturēšanu, pārvēršanu par valsts aģentūrām vai privatizāciju saskaņā ar Latvijas Valsts pārvaldes likumā noteiktajiem kritērijiem.
Dokumentā Latvija sola, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) turpinās nodrošināt finanšu sistēmas ciešu pārraudzību un koordinēt pārrobežu institūciju uzraudzības pasākumus. FKTK kopā ar Latvijas Banku nodrošinās ārvalstu banku ekspozīcijas uzraudzību un dalīsies informācijā ar ārvalstu uzraugiem un centrālajām bankām, kā arī ziņos par sasniegtajiem rezultātiem EK un SVF.
Apspriežoties ar EK un SVF, pārvaldes iestādes turpinās īstenot "Parex bankas" pārstrukturēšanas plānu, tiklīdz to būs apstiprinājusi EK.
Līdz 2010.gada jūlija beigām iecerēts iecelt neatkarīgu konsultantu, kas dos padomus valdībai, sagatavojot visaptverošu "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" pārveides plānu, kas jāiesniedz EK līdz 2010.gada septembra beigām.
Līdz 2010.gada decembra beigām, izmantojot neatkarīga konsultanta padomus, plānots izstrādāt priekšlikumus attīstības finanšu institūciju sistēmas optimizācijai un pēc vajadzības integrēt dažādas attīstības institūcijas, kas darbojas valdības vārdā.
Apsolīts turpināt veicināt parāda pārstrukturēšanas procedūras, līdz 2010.gada jūlija beigām sagatavojot ziņojumu par to, vai ir vajadzīgas likumdošanas izmaiņas, lai turpmāk uzlabotu nodokļu sistēmu restrukturizēto aizņēmumu un maksātnespējas gadījumos. Ja likumdošanas izmaiņas ir vajadzīgas, līdz 2010.gada augusta beigām iesniegt grozījumus nodokļu likumdošanā un censties panākt to apstiprināšanu līdz 2010.gada septembra beigām.
Līdz septembra beigām solīts ieviest pagaidu atrunu uz vienu gadu attiecībā uz personu ienākumu nodokļa saistībām, kas rodas parādu norakstīšanas rezultātā, lai veicinātu mājsaimniecību parādu pārstrukturēšanu. 2010.gadā iecerēts izpētīt vislabāko starptautisko praksi maksātnespējas jomā ar mērķi turpmāk uzlabot maksātnespējas procedūras un noteikt veidus, kā paātrināt tiesas apstiprinājuma procedūras pēc izsolēm. Sagaidāms, ka līdz 2010.gada otrā ceturkšņa beigām parlamentā tiks apstiprināti grozījumi, kas paātrina tādu uzņēmumu likvidāciju, kuri nav dzīvotspējīgi, un atbalsta individuālo parādnieku sanāciju.
Dokumentā pausta apņēmība piešķirt pietiekamus budžeta resursus ES finansētam atbalstam un sasniegt noteiktu izdevumu līmeni. Tam 2010.gadā būtu jāsasniedz vismaz 66 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF), 185 miljonus eiro no Kohēzijas fonda (KF) un 291 miljonu eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
Lai nodrošinātu ES fondu līdzekļu ātru īstenošanu un efektīvu apgūšanu, prioritāte būs pasākumiem šādās jomās - līdz septembra beigām pabeigt Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, lai varētu uzsākt ievērojamus KF projektus. Lai 2011.gadā nodrošinātu pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbību īstenošanu, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai apstiprinātu visus noteikumus ERAF (darbības programma "Uzņēmējdarbība un inovācijas") finansējumam visam laikposmam līdz 2013.gadam un sākt parakstīt projektu vienošanās līdz 2010.gada beigām.
Līdz 2010.gada novembra beigām ir jābūt pieejamiem jauniem Latvijas Garantiju aģentūras garantiju produktiem jau piešķirtā finansējuma ietvaros un saskaņā ar struktūrfondu noteikumiem. Līdz septembra beigām plānots izveidot jaunu vienotu pozīciju "Ārvalstu finanšu instrumentu pārvaldība, ieskaitot ES politiku instrumentu pārvaldību" darbavietu katalogā, lai nodrošinātu labākus un pārredzamākus atalgojuma nosacījumus valsts pārvaldes darbiniekiem, kas ir iesaistīti ES fondu līdzekļu pārvaldībā.
Lai atvieglinātu banku aizdevumu piešķiršanu ES līdzfinansētiem projektiem un programmas mērķu efektīvāku īstenošanu, līdz 2010.gada oktobra beigām ieviest regulāru komercbanku iesaisti jaunu ES līdzfinansētu programmu izveidē, kā arī novērtējumā par ES projektu dzīvotspēju pirms to apstiprināšanas valsts aģentūrās.
Lai īstenotu efektīvu aktīvā darba tirgus politiku, 2010.gada laikā turpināt stiprināt Valsts nodarbinātības aģentūras kapacitātes, lai panāktu efektīvākus konsultāciju pakalpojumus, samazinot bezdarbnieku skaitu, ar kuriem strādā katrs aģentūras darbinieks. Līdz gada decembra beigām paredzēts atjaunināt izejas stratēģiju no ESF finansētās ārkārtas publiskās nodarbinātības programmas ar efektīviem variantiem, kā veicināt programmas dalībnieku pāreju uz parasto nodarbinātību, ietverot daļēja laika apmācību iespēju programmas dalībniekiem.
2011.gada pirmajā ceturksnī būs ieviesta kuponu sistēma, kas ļaus brīvi izvēlēties apmācības, kopā ar kvalitatīvām konsultācijām un strukturētu apmācību sniedzēju novērtēšanas sistēmu (balstoties cita starpā uz darba atrašanas rādītājiem), lai bezdarbnieki varētu pieņemt apzinātākus lēmumus par pieejamajām apmācību programmām un apmācību sniedzējiem.
Līdz 2010.gada augusta beigām plānots pieņemt paredzētos Ministru kabineta noteikumus, kas izslēdz no iepirkuma uzņēmumus, kuri, iespējams, darbojas ēnu ekonomikā. Līdz septembra beigām iecerēts paplašināt preču un pakalpojumu sarakstu Elektroniskajā iepirkumu sistēmā un līdz novembra beigām iesniegt nepieciešamos juridiskos grozījumus, lai vispārinātu šīs sistēmas obligātu izmantošanu visās valsts pārvaldes struktūrās.
Tāpat līdz septembra beigām publicēt vadlīnijas par pašvaldību iepirkumu centralizēšanu (un iesniegt juridiskus priekšlikumus līdz 2011.gada marta beigām, lai padarītu tos obligātus). Līdz šā gada beigām plānots izveidot iepriekšējas izskatīšanas programmu, kurā bez ES līdzfinansētajiem projektiem iepirkuma lēmumus apstiprinātu Iepirkumu uzraudzības birojs, balstoties uz riska analīzi, vienlaikus attiecīgi stiprinot biroja kapacitātes.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un nelegālu tirdzniecību līdz šā gada oktobra beigām solīts pieņemt vispārēju plānu cīņai pret ēnu ekonomiku ar nolūku to īstenot 2011.gadā, kā arī iesniegt EK un SVF visaptverošu rīcības plānu nelegālās tirdzniecības un kontrabandas apkarošanai, norādot attiecīgus pasākumus un finansējuma vajadzības. Plānots nodrošināt pietiekamus resursus 2011.gada budžetā Valsts ieņēmumu dienestam, lai tas varētu efektīvi apkarot ēnu ekonomiku, nelegālu tirdzniecību un kontrabandu.
Līdz oktobra beigām, apspriežoties ar EK un SVF, pabeigt īpašās programmas mazo un mikrouzņēmumu atbalstam īstenošanu un sadarbībā ar attiecīgajām uzņēmējdarbības organizācijām, veikt pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, tostarp pārskatīt visas atļaujas, kas uzņēmumam jāsaņem, lai, piemēram, reģistrētu īpašumu un veiktu uzņēmējdarbību vai celtniecības darbus, un ierosināt vienkāršošanas plānu.
Tāpat pamatojoties uz uzsākto pilotprojektu, ieviest vienas pieturas aģentūras reģionālajā (pašvaldību) līmenī, kas strādā tieši ar klientiem, bet atbalsta funkcijas centralizēt un ciktāl iespējams nodot privātiem partneriem
Solīts arī nodrošināt e-pārvaldības pakalpojumu plašāku piemērošanu un veicināt e-paraksta izmantošanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā, samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai reģistrētos kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, un vienkāršot nodokļu deklarācijas.
Dokuments arī paredz, ka, apspriežoties ar EK un SVF, līdz šā gada decembra beigām tiks izstrādāta valsts investīciju piesaistes stratēģija, kurā ir uzsvars uz ārvalstu un vietējo investīciju piesaisti un noturēšanu. Plānots izveidot Ministru prezidenta pārraudzībā esošu starpnozaru un starpiestāžu darba grupu, kas ierosina konkrētus pasākumus ieguldījumu vides uzlabošanai un seko stratēģijas īstenošanai.