Kariņš: OIK marta beigās varētu arī neatcelt

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta beigām tiktu atcelta obligātā iepirkuma komponente (OIK), šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš sacīja, ka nākamnedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) valdībai sniegs gala ziņojumu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā OIK atcelšanai, taču jau tagad bažīgu dara fakts par potenciālajiem trīs riskiem, kas varētu rasties, ja OIK atceltu marta beigās.

"Pagaidām varu runāt pieļāvuma formā, jo gala ziņojums būs zināms tikai nākamnedēļ, bet no tā, kas man ir stāstīts varu droši teikt, ka pēc OIK atcelšanas marta beigās var rasties trīs būtiski riski, kurus Latvija nevar atļauties. Proti, viens miljards eiro lieli zaudējumi tiesvedībās pret Latvijas valsti, kā arī tūlītējs elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu kāpums," sacīja premjers.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un marta beigās to iesniegs Ministru kabinetā (MK).

Nemiro iepriekš pauda, ka izpildot Saeimas lēmumu "Par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu", EM ir uzklausījusi iesaistītās puses. Notika tikšanās ar Finanšu ministriju (FM), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), AS "Latvenergo", AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un virkni nevalstisko organizāciju.

Viņš stāstīja, ka EM pašreiz ir sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lai izpildītu Saeimas uzdevumu. Izstrādātajiem likuma grozījumiem tika pasūtīts juridiskais izvērtējums, kas būs gatavs tuvāko dienu laikā. Viņš arī uzsvēra, ka no sagatavotajiem grozījumiem izrietēs citi likumi un MK noteikumi.

Nemiro pastāstīja, ka sarunās AST norādījis, ka, izpildot Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu ar 31.martu, tas var veicināt elektroenerģijas cenas pieaugumu vairumtirdzniecības tirgū. Savukārt Atjaunojamo energoresursu federācija (AER) paudusi, ka, izpildot Saeimas lēmumu, visas elektroenerģijas ražošanas stacijas ar jaudu līdz vienam megavatam pārtrauks savu darbību. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norādījusi, ka mazie lauksaimnieki, kas darbojas ar atjaunojamiem energoresursiem, bez atbalsta varētu kļūt maksātnespējīgi.

Ministrs stāstīja, ka Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija paudusi, ka siltumenerģijas tarifi varētu pieaugt 20-40% robežās. Arī SPRK norādījusi iespējamību, ka OIK atcelšanas gadījumā varētu pieaugt siltumenerģijas tarifi.

Nemiro pauda, ka šī mēneša beigās Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus ar anotāciju iesniegs MK, kā arī sniegs prezentāciju pat to, kādi varētu būt risinājumi nākotnē, jo Latvijai jāievēro arī Eiropas Savienības (ES) noteiktie "zaļie" mērķi.

Viņš arī uzsvēra, ka EM ir paredzēts izpildīt Saeimas lēmumu "Par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu" un izveidot normatīvos aktus OIK atcelšanai, ne grozīšanai. Likuma grozījumi tiks iesniegti MK atbilstoši Saeimas uzdotajam kopā ar dažādu iestāžu viedokļiem.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais