Olu ceļi un neceļi vieš bažas par kvalitāti
 
©F64 Photo Agency

Pašlaik Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas un citām. Lielākā daļa pircēju domā, ka iegādājas Latvijā iegūtas olas, jo uzskata tas par kvalitatīvākām nekā, piemēram, no Polijas vai Ukrainas ievestās. Tomēr realitātē tikai retais pircējs patiešām pievērš uzmanību ražotājvalstij.

Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju. Latvijas Olu ražotāju asociācija pieļauj, ka līdz ar to liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, nopērk tādas, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus.

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt - lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā. Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.

Uz veikalā pieejamajām vistu olām ir pierasts redzēt ciparu un burtu kombināciju. Latvijas Olu ražotāju asociācija vēlējās noskaidrot, cik liela daļa iedzīvotāju spēj atšifrēt šā koda nozīmi un sastāvu. Aptauja liecina, ka 56% iedzīvotāju, iegādājoties olas veikalā, pievērš uzmanību marķējumiem, tomēr pārsteidzoši, ka tikai 4% iedzīvotāju zina, kādu informāciju no šī koda ir iespējams iegūt, bet pārējai sabiedrības daļai šo zināšanu nav vai pieņēmumi ir kļūdaini, piemēram, uzskatot, ka pirmais koda cipars norāda olas izmēru. Tas liecina par iedzīvotāju zināšanu trūkumu.

Latvijas Olu ražotāju asociācija pārstāv astoņus lielākos Latvijas olu ražotājus, kuru skaitā ir gan zemnieku saimniecības, gan lielās olu ražotnes. Iniciatīvas ietvaros asociācija un asociācijas biedri izglītos iedzīvotājus par uz olām uzdrukātā marķējuma nozīmi, kā arī iemesliem, kāpēc to ir svarīgi ņemt vērā, izvēloties olas veikalos.

Kvalitatīvākie produkti Latvijā un Zviedrijā

69 procenti aptaujāto atzina, ka viņiem ir būtiski, lai produkts atbilstu Eiropas Savienības nodrošinātajiem pārtikas kvalitātes standartiem. Ar ļoti kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem (olas, piens, gaļa) tiek asociētas tādas valstis kā Latvija, Zviedrija, Norvēģija, kā arī Lietuva, savukārt kā ļoti nekvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražotājvalstis visbiežāk tiek norādītas Polija, Ukraina un ASV.

Anna Ērliha piekrīt uzskatam, ka Latvijā olu kvalitātes uzraudzība ir augstā līmenī, jo Pārtikas un veterinārais dienests spēj nodrošināt regulāras pārbaudes visās ražotnēs. «Šāda situācija diemžēl nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Attiecībā uz olām, kas ražotas valstīs, kuras nav Eiropas Savienībā, nevaram runāt par līdzvērtīgu kvalitātes uzraudzību. Tomēr Latvijā šīs olas tiek tirgotas ar privātajām preču zīmēm, jo nelikumīgi tas nav, bet, vai iedzīvotāji to zina, tas ir cits jautājums,» uzsver Anna Ērliha.

SIA Alūksnes putnu ferma valdes loceklis Hermanis Dovgijs zina stāstīt, ka visās Eiropas valstīs patērētāji izvēlas pārsvarā vietējās izcelsmes produktus, turklāt ir pat dažas valstis, kur faktiski nav iespējams veikalā pārdot citā valstī saražoto produkciju, jo pircēji ir noskaņoti ļoti patriotiski. «Ja mēs runājam par Latviju, viennozīmīgi vietējie olu ražotāji spēj nodrošināt visaugstākos ražošanas standartus. Latvijas olu ražotājam tiek uzlikta liela atbildība par to, lai saražotais gala produkts būtu teicamā kvalitātē, svaigs, veselīgs un drošs lietošanai uzturā. Tas ir panākts ar rūpīgu un atbildīgu pieeju visos ražošanas posmos. Vietējie ražotāji nodrošina iespēju cilvēkiem izvēlēties vissvaigāko produkciju, jo nereti importētajām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi, kas liek nojaust, ka saņemam olas, kuras to izcelsmes valstu tirgos nav bijis iespējams realizēt laikus,» teic H. Dovgijs.

Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu Atpazīsti Latvijas olas.

Ukrainas olas Latvijas ārēs

Olu kvalitātes un izcelsmes jautājums saasinājās pēc informācijas par Ukrainas investoru (Ovostar Union) vēlmi atvērt Latvijā olu ražotni. Neatkarīgā jau rakstīja, ka putnkopības uzņēmumi Latvijā uztraucas, ka aiz Ukrainas investoru plāniem atvērt olu rūpnīcu īstenībā slēpjas vēlme pārdot produkciju, kura ražota pēc daudz zemākiem standartiem, nekā tie ir ES. Izkropļotās tirgus konkurences dēļ visvairāk cietīs mazie Latvijas uzņēmumi, kuri savu produkciju neeksportē.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas Ovostar Union uzņēmums SIA Gallusman savus plānus atmetis nav.

«Ovostar Union ir apstiprinājis plānus izveidot Latvijā pilnīgi jaunu un visaugstākajām vides prasībām atbilstošu olu produkcijas ražotni, līdz 2026. gadam investējot tās izveidē vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darba vietu. Paredzams, ka ražotne Latvijā kļūs par vienu no Eiropā modernākajām. Ražotnes būvniecības uzsākšana plānota 2019. gada otrajā pusē. Ovostar Union jau ir pabeidzis Latvijā plānotās olu un to produktu ražotnes putnu turēšanas iekārtu iepirkumu no pasaulē vadošā šādu iekārtu ražotāja Big Dutchman 26 miljonu eiro vērtībā,» informēja Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Līdz šim nav oficiāli paziņots, kur rūpnīca tiks būvēta. Kā iespējamās rūpnīcas atrašanās vietas izskanējušas gan Ikšķiles, gan Tukuma novads. Pirms tam kā rūpnīcas atrašanās vieta tika apsvērta Valkas novads.

SIA Firmas.lv informācija liecina, ka SIA Gallusman pamatkapitāls ir 3000 eiro. 89% uzņēmuma daļu pieder Nīderlandē reģistrētai kompānijai Ovostar Union N.V. PLLC, kuras patiesie labuma guvēji ir Ukrainas pilsoņi Boriss Bieļikovs un Vitālijs Veresneko. Savukārt 11 procenti Gallusman daļu pieder bijušajam AS Balticovo vadītājam Arnim Veinbergam, ziņo LETA.

Uz olām norādīto marķējumu nozīme

Pirmais cipars - dējējvistu turēšanas metode

0 - brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas;

1 - brīvas turēšanas apstākļos dētas olas;

2 - kūtī dētas olas;

3 - sprostos dētas olas.

Burtu kombinācija - olu izcelsmes valsts

LV - Latvija

PL - Polija

LT - Lietuva