Valsts aizsardzības budžets šogad plānots 636,6 miljonu eiro apmērā, taču aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP) par šādu budžetu ir "piesardzīgs prieks".
Saskaņā ar valdības lēmumu, 2019.gadā un turpmāk aizsardzības budžets ir plānots 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbilstoši IKP prognozēm aizsardzības budžets 2019.gadā plānots 636 645 418 eiro, 2020.gadā 653 036 225 eiro, bet 2021.gadā - 688 596 225 eiro.
2019.gada budžetā kārtējiem izdevumiem paredzēti 392 336 689 eiro, atlīdzībai 180 083 881 eiro, bet precēm un pakalpojumiem 212 252 808 eiro.
Aizsardzības budžeta pieauguma galvenās prioritātes ir aizsardzības spēju attīstība un militārā personāla palielināšana, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujasspējas, galvenā ekipējuma iegādēm paredzot 20% no aizsardzības budžeta. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt pastāvīgu sabiedroto spēku Latvijā. Saskaņā ar NBS attīstības plānu 2016.-2028.gadam ilgtermiņā tiks attīstītas NBS, tostarp, Zemessardzes kaujasspējas, tiks ieguldīti līdzekļi personāla apmācībā, ekipējuma un tehnikas iegādē, kā arī infrastruktūras attīstībā.
"Kas attiecas uz aizsardzības budžetu, tad man kā nosacīti jaunam ministram, kurš otrreiz atgriezies šajā amatā, ir samērā tāds piesardzīgs prieks, jo kā mēs zinām, tad tikai kopš 2015.gada bija lēmums par budžeta palielinājumu uz 2% no IKP. Tas nozīmē, ka pēdējos gados, pateicoties budžeta pieaugumam, bruņotie spēki ir spēruši nopietnus soļus uz priekšu kaujasspēju palielināšanā un nodrošinājumā," šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina ministrs.
Ministrs gan vērsa uzmanību, ka pēc 2019.gada budžeta pieņemšanas ar lielu joni būs jāķeras klāt pie 2020.gada budžeta veidošanas.
Neskatoties uz to, ka aizsardzības nozarei jau tiek atvēlēts 2% no IKP, Pabriks norādīja, ka drošības spilvenam 2020.gada budžetu vajadzētu plānot nedaudz virs 2% no IKP. "Kas attiecas uz IKP maiņām, tad būs nepieciešams parlamenta un valdības atbalsts. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu drošības spilvenu, proti, 2020.gada budžetu plānot nedaudz virs 2% no IKP, lai gadījumā ja notiek "amortizācijas" pa labi vai pa kreisi, mēs jūtamies gana droši. Es domāju, ka tās summas nav pārāk lielas," uzsvēra ministrs.
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos Imants Ziediņš deputātiem norādīja, ka aizsardzībai iedalītais budžets būtiski nodrošina NBS kaujasspēju, kaujas gatavības uzturēšanu un pilnveidošanu. "Jaunās iegādes, kas skar sakarus, ekipējumu, ieročus un transportu, būtiski pilnveido Zemessardzes un Mehanizētās Kājnieku brigādes spējas aizsargāt mūsu valsti," norādīja Ziediņš.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 5.martā atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam un lēma to nodot apstiprināšanai Saeimā.
2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.
8.martā no rīta finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) Saeimā iesniedza 2019.gada budžetu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka viņa vadītā komisija pie 2019.gada budžeta izskatīšanas ķersies klāt 18.martā un 19.martā, šim darbam veltot pilnu darba dienu.