Šodien notiks valdības ārkārtas sēde, kurā paredzēts vērtēt iespējamos 2010.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanas virzienus.
Plānots, ka sēde sāksies plkst.11.
Kā jau vēstījām, šonedēļ plānotas divas valdības ārkārtas sēdes nākamā gada valsts budžeta izskatīšanai. Otra valdības ārkārtas sēde notiks ceturtdien, 24. septembrī, plkst.9.
Nra.lv jau ziņoja, ka sestdien ārkārtas sēdē valdība vienojās par nepieciešamo izdevumu samazinājumu apjomu un prioritārajām nozarēm darbā pie nākamā gada valsts budžeta, žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Valdības lēmums paredz, ka, lai veiktu budžeta deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu, tā izdevumi tiks mazināti par 275 miljoniem latu. Pēc Dombrovska teiktā izdevumi 275 miljonu latu apmērā tiks mazināti, izvērtējot valsts funkcijas. Un darbu pie izdevumu samazināšanas valdība turpinās jau pirmdien, īpaši sasauktā ārkārtas sēdē. Savukārt papildus ieņēmumus budžetā 49 miljonu latu nodrošināšot nodokļu izmaiņas, ko pamatā nodrošināšot iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana.
Savukārt atlikusī summa, kas nepieciešama kopējā deficīta apjoma samazinājumam, veidojas no valdības jau līdz šim pieņemtajiem lēmumiem un šā gada budžeta grozījumiem, uzvēra premjers.
Pēc viņa teiktā šīs darbības arī nodrošinās 8,5% budžeta deficītu no iekšzemes kopprodukta.
Valdība arī nolēmusi, ka sociālā aizsardzība, veselība, izņemot nozares administratīvo aparātu, izglītība, kā arī sociālā kārtība un drošība būs tās prioritārās nozares, uz kurām tiks attiecināts mazāks finansējuma samazinājums.
Pretēju nostāju par nepieciešamajiem samazinājumiem žurnālistiem pauda finanšu ministrs Einars Repše (JL), uzsverot, ka viņa ministrija joprojām uzskata, ka valdībai ir jāveic nākamā gada budžeta izdevumu samazinājums 450 miljonu latu apmērā. Noprotams, ka sestdien ministru starpā bijušas plašas diskusijas un valdības gala lēmumā ieprotokolēts Finanšu ministrijas atšķirīgais viedoklis par nepieciešamā samazinājuma apjomiem.
Repše arī neizslēdza iespēju, ka valdībai tik un tā var nākties atgriezties pie šī 450 miljonu latu samazinājuma. Noteicošais šajā jautājumā varētu būt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, un, kā atzina Dombrovskis, iepriekš noslēgto vienošanos var dažādi interpretēt.
Savukārt Repše taujāts, vai šādi pretēji viedokļi starp valdību un Finanšu ministriju vēl vairāk neapgrūtinās sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, atzina "tas, protams, neatvieglos nekādā veidā".
Valūtas fonds iepriekš uzsvēris, ka budžeta apjoma samazinājums 500 miljonu latu apmērā valdībai jāveic, neņemot vērā līdz šim veikto samazinājumu fiskālo ietekmi.
Pēc Repšes iepriekš teiktā, lai nodrošinātu budžeta izdevumu samazinājumu par 500 miljoniem latu, FM plānoja, ka izdevumi būs jāmazina par 410 miljoniem latu, bet atlikušos 90 miljonus latu varētu iegūt no nodokļu palielināšanas.
Tā kā Saeima pagājušajā nedēļā nolēma nevirzīt tālākai izskatīšanai izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, tad arī šie iepriekš plānotie ieņēmumi būs jānodrošina uz papildu izdevumu samazināšanas rēķina. Valdība joprojām plāno papildu ienākumus budžetā nodrošināt ar kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli.
Jau ziņots, ka nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi tiek prognozēti par 351,1 miljonu latu mazāki nekā šogad.
Pēc FM prognozēm, šogad budžeta ieņēmumi būs 3,909 miljardi latu, kas veido 30,1% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt nākamā gada budžeta ieņēmumi tiek plānoti 3,671 miljardu latu apjomā, kas veidos 30,8% no IKP.
Ja šogad valsts pamatbudžetā no nodokļu ieņēmumiem tiek plānoti 1,670 miljardi latu, tad nākamgad nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti tikai 1,401 miljards latu. Savukārt, ja ārvalstu finanšu palīdzībā šogad plānots saņemt 525,5 miljonus latu, tad nākamgad - 776,3 miljonus latu.
Saskaņā ar grozījumiem 2009.gada valsts budžetā, Papildu saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolu ar SVF, veidojot 2010.gada valsts budžetu, ir jāveic ieņēmumu palielināšana, izdevumu samazināšanu 500 miljonu latu apmērā, kā arī jānodrošina, lai valsts un pašvaldību kopbudžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši EK metodoloģijai.
Pēc FM prognozēm Latvijas IKP nākamgad būs 11,916 miljardi latu. Nākamgad ekonomikas kritums būs par 4%, savukārt patēriņa cenas samazināsies par 3,5%.