Atklājas celtniecības cenu kāpums
 
©Pixabay

Būvniecības nozarē atrodami pierādījumi, kas atspēko Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) melus par nelielo cenu kāpumu un straujo iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā 2018. gadā.

CSP melus ir publiski atspēkojis finanšu ministrs Jānis Reirs ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atbalstu. Viņi nemaz nevēlējās vērsties pret CSP, kas rīkojas nebūt ne pēc savas gribas. Meli par mērenu inflāciju un kaut cik pamanāmu IKP pieaugumu ir Eiropas Savienības mēroga pasākums. Tiklīdz kāda valsts atzītu, ka tajā inflācija nebūt nav zema un IKP nebūt nepieaug, tā rastos jautājumi, vai tas neraksturo situāciju visā savienībā. Tāpēc oficiāli to neatzīst arī Latvija, pat ja valdības vadītājs un finanšu ministrs pateikuši kaut ko citu tajos brīžos, kad dzīve piespieda to izdarīt.

Konkrētajā gadījumā J. Reirs un K. Kariņš bija spiesti panākt vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību, jo šādu vienošanos prasa katra gada budžeta pieņemšanas procedūra. Tāpēc 4. martā notika valdības un LPS vadītāju tikšanās, ko aģentūra LETA atreferēja ar virsrakstu «ministri un Pašvaldību savienība saķeras jautājumā par vietvaru atvieglotām iespējām aizņemties». Proti, ka «finanšu ministrs Jānis Reirs (..) norādīja uz pārkaršanas riskiem būvniecības jomā, kurā cenas jau ir sadārdzinājušās par 30%, turklāt, atļaujot pašvaldībām aktīvāk aizņemties, būvniecības pārkaršana tiks veicināta vēl būtiskākos apmēros» un «Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pievienojās bažām, ka, atvieglojot pašvaldību iespējas aizņemties, tiktu veicināta būvniecības nozares pārkaršana». Ziņu aģentūrai nepienākas uztraukties par to, kā saskaņot savu 4. marta ziņu ar savu 27. februāra ziņu «Būvniecības izmaksas janvārī Latvijā - vidēji par 5% augstākas nekā pirms gada» utt. Aģentūra tikai informē, ka viens teicis to un otrs - kaut ko citu, tai skaitā pilnīgi pretējo. Bet - kā tad ir īstenībā? Būvniecības izmaksas cēlušās par 30% vai par 5%?!

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Vai CSP vispār pamanījusi augsto amatpersonu izteikumu neatbilstību CSP datiem? Vai CSP varētu izskaidrot, kā šāda neatbilstība radusies? Vai CSP kaut ko darīs, lai pierādītu savu datu atbilstību īstenībai? CSP preses pārstāves Sandas Riekstas rakstiskā atbilde Neatkarīgajai bija šāda: «Iespējams, būvniecības izmaksas ir sajauktas ar būvniecības apjomu, kur pirmajos 2018. g. ceturkšņos ir minēto 30% pieaugums.» Lai gan mēģināts nepateikt tieši tā, finanšu ministrs un piedevām arī Ministru prezidents ir sajaukuši jeb nespēj atšķirt būvniecības izmaksu un apjoma rādītājus, S. Riekstas atbildes saturs no šādas locīšanās nemainās. CSP tik un tā nonāk pie apgalvojuma, ka J. Reirs un J. Kariņš konkrētajā gadījumā nav bijuši spējīgi veikt savus pienākumus, kuros noteikti neietilpst tīša vai netīša melošana ne pašvaldību vadītājiem, ne žurnālistiem, ne visai sabiedrībai.

Finanšu ministrijai nācās paziņot pašsaprotamo, ka J. Reirs pilnīgi noteikti atšķir būvniecības apjomu no cenām. Ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis precizēja, ka valdības un pašvaldību sarunās ne J. Reirs un K. Kariņš bijuši iniciatori satraucošajam vērtējumam par būvniecības izmaksu kāpumu. Uz to norādījuši pašvaldību vadītāji, bet valdības pārstāvji skaidrojuši, ka naudas emisija aizdošanas veidā veicinās šo procesu, ko arī pašvaldību vadītāji nevēlas. Rezultātā valdības un pašvaldību sarunas noslēdzās ar vienošanās parakstīšanu.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Drošās ziņas par būvniecības sadārdzinājumu neliecina, ka jebkuri būvdarbi šodien maksā par 30% dārgāk nekā 2018. gadā ap šādu laiku. Šāds pieaugums ir vidējais rādītājs galvenokārt tajos būvobjektos, kas piesaistīti ES palīdzības fondu apguves grafikam. Ja objektu pasūtītājiem ir laiks kaulēties un draudēt būvniekiem, ka viņi projekta realizāciju atliks uz nezināmu nākotni, tad būvniecības izmaksu kāpumu iespējams bremzēt, bet tomēr ne noturēt +5% robežās. Ticamākais būvniecības sadārdzinājuma orientieris ir +10%. Mazāk par +10% vidēji jau nu noteikti nav! Apmēram šādi 2018. gada būvsezonu attiecībā pret 2017. gada būvsezonu sarunā ar Neatkarīgo pērnruden vērtēja valsts a/s Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Arī šis uzņēmums apsaimnieko pamatā ES dotu naudu, bet spēj spiest cenas uz leju ar savu pasūtījumu apjomu un iespējām izsvītrot no kārtējās būvdarbu sezonas tos projektus, par kuru izpildi uzņēmēji prasījuši kosmiski augstu atlīdzību. Pašvaldībām šādu manevru iespējas daudz mazākas, tāpēc cenu pieaugums sāpīgāks. «Šobrīd būtu gudrāk, ja varētu atļauties nebūvēt,» ieteica Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kurš pats to nebija varējis atļauties. Ādažos bija jāceļ jauna skola, lai novada bērniem vispār būtu vieta skolās. Lai jauno skolu uzceltu, par spīti sadārdzinājumam, nācies samazināt būvprojektu par vienu skolas korpusu. Pēc M. Sprindžuka teiktā, +30% nebūt nav būvobjektu sadārdzinājuma griesti.

Ādažu skolas jaunbūves piemērs simbolizē to, kā reāli neuzceltais kļūst par uzceltu CSP datos, ja vadās tikai no tā, kā pieaug būvniecībai izlietotās naudas daudzums. CSP ignorē, kā samazinās būvapjoms, ko par šādu naudu var uzcelt. Ja reāli neuzcelto atrēķinātu no IKP, tad atklātos, ka Latvijas IKP nevis pieaug, bet samazinās. S. Rieksta neatbildēja uz jautājumu par IKP izmaiņām tādā gadījumā, ja J. Reiram un K. Kariņam tomēr izdodas pierādīt savas spējas atšķirt būvniecības apjomu no izmaksām.