Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

VID atteicies no idejas uzticēt sabiedrības izglītošanu nodokļu parādniekam

© f64

Pēc Neatkarīgajā un pēc tam arī citos medijos izskanējušās informācijas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konkursā uzvarējušo SIA Alpha Baltic Media – uzņēmumu, kura īpašnieks, valdes loceklis un patiesais labuma guvējs ir saistīts ar uzņēmumu virkni, kas, pēc Latvijas Reklāmas aģentūras rīcībā esošās informācijas, ir parādā valstij un uzņēmējiem vairāk nekā pusmiljonu eiro, VID atteicās no līguma slēgšanas ar šo uzņēmumu. SIA Alpha Baltic Media vadītājs Lauris Špillers noraida izskanējušos apgalvojumus par nodokļu parādiem, uzverot, ka tas ir konkurentu organizēts uzbrukums.

«Publiski izskanējusī informācija ir nekorekta, sagrozīta un uzskatāma par negodprātīgu konkurentu organizētu uzbrukumu manis vadītajam uzņēmumam,» uzsver L. Špillers. Pēc viņa teiktā, SIA Alpha Baltic Media tirgū veiksmīgi darbojas jau kopš 2008. gada. Uzņēmumam nav nekādu ilgstošu parādu, tas pilda visas savas saistības pret valsti nodokļu ziņā un pret sadarbības partneriem. Tajā pašā laikā SIA Baltic Media kuram ir 501 564,06 eiro nodokļu parāds, L. Špilleram nepiederot jau vairāk nekā gadu. Tiesa, uzņēmums kādreiz piederējis viņam un viņa vadībā tas veiksmīgi darbojies kopš 1996. gada. Savulaik bijis pat iekļauts VID Baltajā sarakstā. Taču 2011. gadā VID uzņēmumam piemērojis nodokļu uzrēķinu - pusmiljonu eiro. «Neskatoties uz to, ka šo nodokļu uzrēķinu uzņēmums uzskatīja par nepamatotu, minētā summa VID tika samaksāta. Tajā pašā laikā uzņēmums šo VID piemēroto nodokļu uzrēķinu apstrīdēja tiesā, un tiesvedība šajā procesā joprojām turpinās,» skaidroja L. Špillers. Savukārt uzņēmums Medialead, kurš savulaik nav pildījis savas finansiālās saistības pret vairākiem medijiem, L. Špilleram nekad neesot piederējis. Viņa vadītā SIA Baltic Media izmantojusi Medialead kā starpnieka pakalpojumus reklāmas izvietošanai medijos. Uzņēmumam Medialead nonākot finansiālās grūtībās, SIA Baltic Media centās iespēju robežās norēķināties ar medijiem tiešā veidā - Medialead vietā. L. Špilleram daļēji piederošajā SIA Servoid, kuram šobrīd uzsākts maksātnespējas process un kuras nodokļu parāds valstij ir 109 520,92 eiro, valdē viņš darbojies tikai no 2017. gada 8. septembra līdz 2018. gada 2. jūlijam - ar mērķi optimizēt tā darbību un uzņēmumu glābt, taču toreizējā ekonomiskajā situācijā tas izrādījies neiespējami.

Taču tas neizslēdz faktu par SIA Servoid nodokļa parādu valstij - vairāk nekā simt tūkstoši eiro. Tātad Latvijas Reklāmas asociācijas bažas nav bijušas bez pamata.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka VID bija nolēmis šogad izglītot iedzīvotājus par nodokļu reformu par 23 tūkstošiem eiro (bez PVN). Par šo iepirkumu cīnījās septiņi uzņēmumi, no kuriem VID izvēlējās SIA Alpha Baltic Media, savu lēmumu pamatojot ar to, ka šis uzņēmums ieguvis «visaugstāko novērtējumu» un ka tā «kvalifikācija un piedāvājums atbilst visām iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām». Tiesa, vēlāk, pēc izskanējušās informācijas par nodokļa parādiem, VID nolēma līgumu ar uzņēmumu neslēgt. Oficiālais atteikuma iemesls - šāda informēšanas kampaņa šogad vairs neesot aktuāla. Taču vienlaikus, lai turpmāk novērstu nodokļu parādnieku piedalīšanos valsts iepirkumu konkursos, VID rosina Finanšu ministrijai stiprināt Publisko iepirkumu likuma normas, paredzot izslēgšanas nosacījumos, ka pretendenti, kuru dalībnieki, amatpersonas vai patiesie labuma guvēji ir palikuši parādā valstij nodokļu maksājumus, tajā skaitā iepriekšējo 12 mēnešu laikā darbojoties arī citās komercsabiedrībās, ir izslēdzami no publiskā iepirkuma. VID arī rosina stiprināt pašreizējās normas par valdes locekļu atbildību tieši par nodokļu parādiem valsts budžetam.

Pirmā trauksmi par šo situāciju cēla Latvijas Reklāmas aģentūra, kura vērsa sabiedrības uzmanību uz faktu, ka VID konkursā uzvarējis uzņēmums, kurš ir parādā valstij un uzņēmējiem vairāk nekā pusmiljonu eiro. Arī asociācija vērš uzmanību uz nepieciešamību publisko iepirkumu nolikumu dokumentos iestrādāt papildu pretendentu kvalifikācijas kritērijus, ar kuru palīdzību objektīvi novērtēt pretendentus, un nostiprināt to normatīvajos aktos.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2019/03/11/iepirkuma-vieta-likuma-izmainas