Šovakar būtu jāsaņem ziņa no Vašingtonas (ASV), ka Starptautiskā valūtas fonda (SVF) valde ir Latviju uzslavējusi un aplaimojusi ar kārtējo aizdevuma porciju.
SVF valdei jāsanāk šodien, bet šī darba diena ASV beigsies vēlāk nekā Latvijā, tāpēc par ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā no SVF mēs uzzināsim rīt. Pēc tam sekos dažu grāmatvedības formalitāšu izpilde un Latvija tiks pie kārtējās aizdevuma porcijas 400 miljonu eiro apmērā. Iepriekšējo reizi šāds rituāls tika izpildīts ziemā ar novēlošanos, jo SVF valdes sēdi nācās atlikt Vašingtonu pārņēmušā sniegputeņa dēļ. Dabas stihija Latvijai tobrīd neko ļaunu vairs nodarīt nespēja. Citādi būtu bijis 2008. gada decembrī un 2009. gada jūnijā. Ja naudas sūtījums aizkavētos toreiz, būtu atklājusies Latvijas valsts maksātnespēja.
Tagad Latvija aizņemas vairāk nekā spēj iztērēt, jo aizdevumi taču tiek izsniegti tikai ar tādu nosacījumu, ka Latvijas valdība samazinās savus izdevumus. Oficiāli tā tas arī ir noticis, kaut paliek spēkā pieņēmumi, ka gada otrajā pusē nāksies legalizēt it kā neplānotus izdevumus. Tie varētu būt slimnīcu glābšana no slēgšanas, aizdevumi siltumražošanas uzņēmumiem degvielas iepirkšanai pirms apkures sezonas u.tml. Iestādes un iedzīvotāji ar to rēķinās kā ar Saeimas vēlēšanu kampaņas sastāvdaļu un tāpēc cer, ka laiks vismaz līdz nākamajam pavasarim (skarbāk sakot, tikai līdz nākamā gada sākumam) tiks pārlaists uz priekšvēlēšanu laikā izveidoto uzkrājumu rēķina. Pirms dažām dienām šo versiju publiskoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš norādīja uz pašreizējiem naudas pārpalikumiem Valsts kasē un jautāja, kāpēc gan Latvija turpina aizņemties – palielina parādu un attiecīgi procentmaksājumu slogu. Viņa atbilde uz paša uzdoto jautājumu bija tāda, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas.
Pēc tam Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka apstiprināja, ka kasē (kases kontos bezskaidrā naudā) atrodas aptuveni 1,3 miljardi latu ekvivalents un tas ir valstij pieejamās naudas atlikuma rekords visā valsts pastāvēšanā. Rekords sasniegts uz valdības aizņēmumu rēķina. 2008. gada beigās noslēgtā vienošanās ar SVF un Eiropas Komisiju (EK) ļāvusi Latvijai aizņemties aptuveni 4 miljardus eiro. No tiem jau iztērēti 2,5 miljardi eiro. Puse naudas iztērēta jau agrāk ņemto valsts parādu atmaksai. Tas diemžēl nenozīmē valsts parāda samazināšanos. Tieši otrādi – parāds aizvien pieaug, bet mainās Latvijas kreditoru sastāvs. Šādas finanšu operācijas glābj ārzemju komercbanku ieguldījumus Latvijā, kas arī bija SVF un EK darbošanās mērķis. Otra puse izdevumu sedz valsts budžeta deficītu un aizdevumus Parex bankai.
Aizlienētās naudas ieplūdināšana ekonomikā palielina ne vien valsts parādu, bet arī valsts ieņēmumus. Tādējādi valdība var atskaitīties par valsts ieņēmuma plāna izpildi un pat nelielu pārpildīšanu. Katrs mēnesis sākas ar to, ka Valsts kase par aizlienētu valūtu nopērk Latvijas Bankā latus un izmaksā tos valsts kalpotājiem, pensionāriem un uzņēmumiem, kuri veic valsts pasūtītus darbus. Mēneša laikā daļa naudas ar Valsts ieņēmumu dienesta pūlēm tiek atgriezta Valsts kasē, bet daļa sedz uzņēmumu un privātpersonu parādus, kas galvenokārt izdarīti eiro valūtā, un iepirkumus ārzemēs.
2008. gada beigās Latvijai tika piešķirtas tiesības triju gadu laikā aizņemties 7,5 miljardus eiro ar nosacījumu, ka Latvija izpildīs kreditoru prasības galvenokārt par valdības izdevumu samazināšanu. Tagad aizdevuma saņemšanas periods ir jau pāri pusei, un šķiet, ka visus 7,5 miljardus eiro Latvija līdz nākamā gada beigām nemaz nepagūs iztērēt. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentam Teodoram Tverijonam ir skaidrojums, kāpēc Latvijai tika rezervēta pārāk liela naudas summa. Tas noticis tāpēc, ka SVF vadījies pēc savas pieredzas Āzijas valstīs, kur bankas nav kautrējušās bankrotēt. Tehniski tas bija iespējams arī Latvijā, jo šeit tikai Nordea bankai ir filiāle, bet SEB bankai un Swedbank – juridiski patstāvīgi meitas uzņēmumi, par kuru parādiem mātes bankām ir jāatbild tikai savu ieguldījumu apmērā. Tomēr tika panākta vienošanās, ka zviedru mātes bankas segs savu meitu zaudējumus, tādējādi atbrīvojot Latvijas valsti no izdevumiem naudas aprites uzturēšanai vairāku lielu banku bankrota gadījumā.
Šobrīd grūti pateikt, cik laba vai slikta izrādīsies zviedru dāvana, kuras dēļ nevar notikt nekādas izmaiņas valsts aparātā. Proti, valdība nedrīkst atlaist no darba tūkstošiem ierēdņu (variants – nedrīkst samazināt viņu algas no daudziem tūkstošiem līdz dažiem simtiem latu mēnesī), jo viņi visi (spilgts piemērs – Ilmārs Rimšēvičs) ir apgādājušies ar lieliem parādiem bankās. Tieši tāpat valdība nevar atsaukt bezjēdzīgus pasūtījumus (eklase, emedicīna), jo tajos iesaistīto firmu un
personu izputēšana pasliktinātu komercbanku kredītportfeli, ko valdība uzņēmusies nepieļaut.
Latvijas Banka tomēr atļaujas paust šaubas par Latvijas spējām atdot savus parādus, t.i., spējām pārliecināt kreditorus, lai viņi aizdod Latvijai naudu, ar kuru atdot parādus SVF un EK. Kreditoru nomaiņa var notikt tikai ar nosacījumu, ka pieaug parādu un procentu maksājumu kopapjoms. LB speciālisti ir sagatavojuši aprēķinus par procentmaksājumu dubultošanos tuvāko gadu laikā. Salīdzinājumam doti valsts tagadējie izdevumi dažās nozarēs, bez kurām nebūtu iespējama valsts pastāvēšana. Grūti noticēt, ka ekonomiskais pieaugums Latvijā tiks līdzi kredītprocentu apmēra pieaugumam.
Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā iekļaujas ne vien valsts papildu tēriņi, kas uzlabo iedzīvotāju labsajūtu uz labklājības rēķina, bet arī solījumi pārtraukt attiecības ar kreditoriem. Nupat Latvijai ir pavērusies iespēja pētīt šādas rīcības sekas Ungārijā. Ar 17. jūliju datēts SVF darbinieka Kristofa Rozenberga paziņojums, ka bijis spiests pamest valsti, ar kuras valdību nav spējis vienoties par valsts 2011. gada budžeta deficīta samazināšanu no 3,8% līdz 3,0% no iekšzemes kopprodukta. Komentētāji uzrāda par konflikta cēloni Ungārijas valdošo aprindu vēlēšanos novilcināt valsts izdevumu samazināšanu līdz oktobrim, kad Ungārijā jānotiek pašvaldību vēlēšanām. Latvijā tādas notika 2009. gada jūnijā un parādīja, valsts izdevumu samazināšana var notikt kaut nākamajā dienā pēc vēlēšanām, bet noteikti ne pirms tām. Ir arī izskaidrojums, kāpēc SVF neprasa nekādus priekšdarbus valdības 2011. gada izdevumu samazināšanai Latvijā, bet prasa tos Ungārijā. Proti, Latvija jau divas reizes Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska izpildījumā pierādījusi, ka budžeta deficītu var samazināt dažu stundu laikā bez kādiem aprēķiniem un diskusijām, kas lieki sarūgtina iedzīvotājus. Ungārija nepelna tik lielu SVF uzticību un tāpēc tiek (pār)mācīta savlaicīgi. Lai Latvija tagad interesējas, vai un cik tas ir sāpīgi.