Aptauja: Iedzīvotāji pusdienām ārpus mājas tērē vēsturiski lielākās naudas summas
Iedzīvotāji pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs tērē vēsturiski lielākās naudas summas, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Šogad janvārī iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, cik naudas viņi vidēji tērē pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, piemēram, ēdnīcās, kafejnīcās un citur.
Pusdienām kafejnīcās vai ēdnīcās vidēji tiek atvēlēti 5,23 eiro. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pusdienām atvēlētā vidējā naudas summa ir pieaugusi par 0,56 eiro, kas ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Straujākais pusdienām atvēlētās naudas apjoms fiksēts 2008.gadā, kad tēriņi šim mērķim vidēji kāpuši no 3,96 eiro līdz 4,65 eiro.
Šogad fiksētais rezultāts tāpat ir augstākais novērojumu vēsturē, iepriekšējo augstāko vidējo summu par vienām pusdienām, kas fiksēta 2015.gadā (5,06 eiro), pārspējot par 17 centiem.
LETA jau ziņoja, ka tāpat katrs ceturtais aptaujātais norādīja, ka sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs pusdienas tiek ieturētas dažas reizes mēnesī vai retāk. Vēl 15% aptaujāto atzina, ka tas tiek darīts pāris reizes nedēļā, savukārt katrs desmitais iedzīvotājs kafejnīcās vai ēdnīcās pusdieno katru vai gandrīz katru dienu.
49% aptaujāto norādīja, ka pusdienas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs tiek ēstas ļoti reti vai nekad. Šis šogad fiksētais rezultāts ir viens no zemākajiem novērojumu vēsturē, atkārtojot 2008.gada rādītājus. Zemākais tas ir bijis 2007.gadā, kad pusdienas kafejnīcās vai ēdnīcās teju nekad neēda 46% aptaujāto.
Visretāk sabiedriskajās ēdināšanas vietās iedzīvotāji pusdienoja ekonomiskās krīzes laikā, 2010.gadā šādās vietās nepusdienojošo īpatsvaram palielinoties līdz 67%.