Uz "Swedbank" notēmē smago artilēriju
Par Swedbank iesaisti noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā runā Bils Brauders – viens no spilgtākajiem personāžiem nesenās vēstures pagriezienos, kuros izveidojās tagadējās attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienību un Krieviju.
Pasaules mērogā pazīstamā persona Bill jeb William Felix Browder (1964) pēkšņi ir kļuvusi pieejama Latvijas plašsaziņas līdzekļiem. Pirmās ziņas par Zviedrijas Swedbank un tās Baltijas valstu meitasuzņēmumu iesaisti noziedzīgi iegūtas naudas ieplūdināšanā pasaules banku sistēmā uz Latviju atnāca pirms pāris nedēļām no Zviedrijas, jau sapakotas kopā ar B. Braudera brīdinājumu, ka šīs ziņas «ir tikai sākums kam lielākam». Pēc tam B. Brauders uzrunāja atsevišķi Latviju, izmantojot ziņu portālu TVNET. Diez vai iespējams iet vēl tālāk, nekā jau nonākuši intervējamais un intervētājs, par publikācijas virsrakstu liekot apgalvojumu Nesakārtotā banku sektora dēļ Latvijai pastāv eksistenciāls risks. Citiem vārdiem sakot - risks Latvijai aiziet bojā. Vai ar Latviju domāta savu simtgadi pavisam nesen nosvinējusī valsts? Vai tai tagad ir cerības tikt vismaz līdz 101. gadskārtai? Cerības varbūt vēl ir, jo B. Brauders «sacīja, ka šī lieta ir kā brīdinājuma zvans, ka Baltijas valstīm nepieciešams sakārtot finanšu sektoru», kā uzsvēra TVNET šīs publikācijas ievadā. Labi, sakārtosim finanšu sektoru, ja nu mūs brīdina. Bet - vai tad jau nebijām brīdināti? Kas, lūdzu, bija pirms gada publicētais ASV Finanšu ministrijas paziņojums par aizdomām attiecībā pret ABLV Bank? Vai tiešām neviens Latvijā nepamanīja ne šo paziņojumu, ne ABLV Bank likvidāciju, ne šajā likvidācijā piedalīties gribējušā Mārtiņa Bunkus likvidāciju Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas durvju priekšā? Pēdējā laikā atkal uzpeldējuši jautājumi saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča simbolisko aizvilkšanu uz cietumu. Ja visi šie jau vairāk nekā gada garumā pirms Swedbank piesaukšanas ritējušie notikumi nav bijuši nekas, tad kam vēl jānotiek pēc Swedbank piesaukšanas, lai piespiestu Latvijas varas iestādes un sabiedrību pamanīt savu «eksistenciālo risku»?
Īstais cilvēks īstajā laikā un vietā
B. Brauders ir ilgi un sekmīgi pelnījis naudu uz Padomju Savienības sabrukuma rēķina. Par savu darbības lauku viņš izvēlējās Krieviju, kur pagājušā gadsimta 90. gadu vidū atvēra investīciju fondu Hermitage capital Krievijas uzņēmumu vērtspapīru uzpirkšanai un pārdošanai. Sagadījās tā, ka virkne ar Hermitage capital saistītu Krievijas uzņēmumu 2007. gada beigās tika izmantoti nodokļu atmaksu izkrāpšanai no valsts 230 miljonu ASV dolāru apjomā. Traci par to sacēla Hermitage capital sava jurista Sergeja Magņicka (1972-2009) personā. Pēc fonda versijas, uzņēmumu kapitāla līdzīpašnieki nav zinājuši, ar ko nodarbojas uzņēmumu vadītāji. Tālākā notikumu gaita ir nodrošinājusi šai versijai vislielāko ticamību. Proti, S. Magņickis tika ielikts cietumā un tur nosists, ko visloģiskāk izskaidrot tā, ka uzņēmumu vadītāji tik tiešām apkalpojuši visaugstāko Krievijas valsts amatpersonu pasūtījumu. Tieši B. Brauders parūpējās, lai šis notikums no personīgas traģēdijas pāraugtu Krievijas un ASV konfliktā, kas joprojām attīstās aizvien augstāku likmju virzienā. Pat ja B. Brauders tikai pagadījās īstajā laikā un vietā, tas negroza atzinumu, ka viņš ir ļoti spējīgs cilvēks, kurš izrādījās ārkārtīgi svarīgās situācijas cienīgs. Proti, pasaule tobrīd ieslīga krīzē, kas parādīja, cik nepamatoti ir sapņi par nemitīgo izaugsmi, no kuras labumu varēšot gūt jebkurš, ja vien ieguldīs naudu un pūles tehnoloģiju attīstībā. Nē, labumu gūs tas, kurš spēs to atņemt kādam citam - Krievija Amerikai vai Amerika - Krievijai. Asinīm un asarām slacītais stāsts par S. Magņicki izrādījās kā radīts, lai pārnestu šādu atklāsmi no ASV un to sabiedroto valdošajām aprindām uz plašu sabiedrību.
Krievija nav devusi nekādus argumentus pret B. Braudera versiju par S. Magņicka nāvi un visu, ko tā liecina par Krieviju. Tieši otrādi, Krievija tieši šo versiju akceptēja ar simetrisku atbildi - ar spēlēšanu uz cilvēku jūtām. Pat ja Krievijas cietumā nosita vienu S. Magņicki, tad ASV esot vēl ļaunāk, jo tur vēl briesmīgā sitot visus no Krievijas adoptētos bērnus. Lai nu ko, bet šādu kampaņu Krievijā nebija iespējams izvērst bez prezidenta Vladimira Putina, kura rīcība lika domāt, ka arī viņam tikusi daļa no 230 miljoniem izblēdīto dolāru. Tad nāca un joprojām turpinās notikumi Ukrainā, kur katra diena paaugstina kara dēļ bojā aizgājušo cilvēku līķu kalnu.
Sakritība vai notikumu gaita?
B. Brauders ilgu laiku bija viens starp nepārskatāmi daudziem cilvēkiem, kas sevi sauc par investoriem jeb investīciju baņķieriem, bet kurus citi sauc par biržas spekulantiem. Notikumi ar S. Magņicki ne tikai padarīja B. Brauderu slavenu, bet arī praktiski liedza viņam turpināt iepriekšējo darbošanos, kas iespējama tieši tāpēc, ka paliek plašai publikai slēpta. Tagad grūti iedomāties uzņēmējus, kas gribētu sadarboties ar B. Brauderu un tādējādi nonākt plašsaziņas līdzekļu un vairāku valstu drošības dienestu specdienestu uzmanības centrā. B. Brauderam atlika virzīties pa politbiznesmeņa jeb šovmeņa trajektoriju, kas tagad jau otro reizi šķērso Latviju.
Latvija un visa Baltija gan ir tikai epizode B. Braudera tagadējā karjerā, kas balstīta uz Krievijas atmaskošanu. Protams, ka šajā atmaskojumu komplektā ietilpst arī pārmetumi par jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās par labu tagadējam ASV prezidentam Donaldam Trampam. No vienas puses, šim faktam vajadzētu B. Braudera karjeru vismaz sašķobīt. No otras puses, varētu būt pat pretēji. Pirmkārt, D. Trampam tagad jācenšas atspēkot pieņēmumus par savu saistību ar Krieviju, vismaz uzdodoties par nāvīgu Krievijas ienaidnieku. Tādā gadījumā viņš nevar vērsties pret B. Brauderu kā visu Krievijas ienaidnieku ikonu. Otrkārt, viņi abi ir politbiznesmeņi, kas spētu atrast kopīgas intereses.
No publiskajos informācijas avotos atrodamām ziņām var tikai minēt, vai tā ir nejauša sakritība, vai viena notikuma fragmenti, ka B. Brauders atkal parādījies Baltijā pēc tam, kad šeit pierakstījies ASV finanšu kapitāls vispirms bankas Citadele ārzonās slēpto īpašnieku, pēc tam investīciju fonda Blackstone un Stīvena Švarcmana personā. Viņš 2017. gadā no janvāra līdz augustam vadījis ASV prezidenta Donalda Trampa Stratēģijas un politikas forumu. Tātad - vēl viens politbiznesmenis, bet joprojām arī biznesmenis, kurš uzņēmies ieguldīt miljardu eiro bankā Luminor un pilnībā atpirkt šo banku no Somijā pierakstītās bankas Nordea, uz kuras Baltijas filiāļu bāzes Luminor tika izveidota. Un, lūk, pagājušā gada oktobrī B. Brauders nāca klājā ar paziņojumu, ka caur Nordea atmazgāti 405 miljoni dolāru no kontiem Danske Bank Igaunijas filiālē un jau sen darbību pārtraukušajā Lietuvas Ūkio bankas. Somijas varas iestādes uz paziņojumu reaģēja ar solījumiem šo ziņojumu varbūt izlasīt, bet Danske Bank un tās filiāles Baltijā izrādījās B. Brauderam pa zobam. Igaunija nolēma Danske Bank filiāli Igaunijā slēgt, un Danske Bank paziņoja par aiziešanu arī no Latvijas un Lietuvas, bet B. Brauders pievērsās Swedbank. Varas iestādes Zviedrijā izrāda B. Brauderam lielāku atsaucību nekā Somijā.
Laiku maiņa Latvijā
Tagad notiek jau otrais B. Braudera uznāciens Latvijā. 2012. gada septembrī TV3 raidījums Nekā personīga norādīja, ka ««Magņicka lietā» iesaistītas arī vairākas Latvijas bankas». Raidījuma satura atstāstījumi glabājas dažādos elektroniskajos portālos. Tieši B. Braudera vārds nosaukts netiek, bet par Hermitage capital un S. Magņicka traģisko likteni atgādināts gari un plaši. Publikai bija jāuzskata par gandrīz vai līdzvainīgām viņa liktenī Rietumu banka, Trasta komercbanka, Baltic Trust Bank, Paritāte, Baltic International bank un Aizkraukles banka. Hermitage capital savākto informāciju nosūtījis Latvijas Ģenerālprokuratūrai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Prokuratūra materiālus pārsūtījusi policijai, kas tad - tātad 2012. gada pirmajā pusē - atbildējusi skaidri un gaiši, ka ar tik seniem laikiem kā 2007. gads nekrāmēsies. Tajā brīdī tā tas viss arī palika, bet nesastinga. Vēl pēc pāris gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija sāka uzlikt naudas sodus šeit minētajām un vēl citām bankām par naudas izcelsmes kontroles normu neievērošanu. Bankas glābās arī ar pārsaukšanās un pārveidošanās metodēm. No minētajām bankām sevi un savu nosaukumu nosargāt spējusi Rietumu banka, bet Latvijas banku sistēmas saglabāšanas dēļ ziedotas tika vispirms Trasta komercbanka un pēc tam par ABLV Bank pārsauktā Aizkraukles banka.
2019. gadā Latvijā situācija iegrozījusies tā, ka visām Latvijas iestādēm jāizmeklē vienalga cik seni finanšu pārkāpumi vismaz tad, ja to prasa B. Brauders.