9237 iedzīvotāju kopējais parāds valstij – 0,7 miljoni eiro

Pirmajās dienās iesniedzot gada ienākumu deklarācijas, teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju secināja, ka palikuši valstij parādā lielākas vai mazākas summas, liecina Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija.

Pirmajās trīs dienās, kad iedzīvotāji varēja iesniegt gada ienākumu deklarāciju, to izdarīja teju 150 tūkstoši iedzīvotāju, Neatkarīgo informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Un tikai 6,2 procentiem jeb 9273 iedzīvotājiem, kuri bija iesnieguši gada ienākumu deklarāciju līdz 3. martam, būs jāveic maksājums. Pārējie 138 086 saņems naudu atpakaļ no valsts - kopumā teju 27 miljonus eiro, tiesa, ieskaitot attaisnotos izdevumus.

Neatkarīgās internetā veiktā aptauja (līdz pirmdienas pulksten 17) gan rāda nedaudz savādāku ainu: 42% no aptaujātajiem atzina, ka palikuši valstij parādā, 48% priecājās par to, ka varēs saņemt atmaksu no valsts, savukārt desmit procentiem vispār nebija ne parāda, ne pārmaksas. Lielākajai daļai no tiem, kuri bēdājās par nepieciešamību piemaksāt šogad valstij, parāda summa, saskaņā ar aptaujā atklāto, svārstījās no 50 līdz 150 eiro. Šī informācija sakrīt ar Finanšu ministrijas datiem par iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda apjomiem, proti, kopējā summa, kas 9273 iedzīvotājiem būs jāatmaksā valstij, ir 0,7 miljoni eiro, tātad vidēji 75 eiro vienam iedzīvotājam.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka sākotnēji Valsts ieņēmumu dienests prognozēja, ka nodokļu parāds varētu būt izveidojies aptuveni 60 000 Latvijas iedzīvotāju. Taču jārēķinās, ka tā ir informācija tikai par pirmajām trim dienām.

A. Jarockis skaidroja, ka Latvijā kopš 2018. gada 1. janvāra ir ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kā arī diferencētais neapliekamais minimums.

«Lai nodrošinātu iespēju izmantot diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, ir ieviests VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks, nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus,» uzsvēra A. Jarockis.

Tāpat gadījumos, kad ienākumi 2018. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks VID prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka IIN likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2018. gada laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā.

Ja iedzīvotājs nebūs iesniedzis deklarāciju, taču viņam būs izveidojies maksājamais nodoklis, VID katru iedzīvotāju informēs, nosūtot vēstuli EDS kontā vai pa pastu uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi.

A. Jarockis arī atgādina, ka pēc 2019. gada budžeta apstiprināšanas valdība plāno sākt darbu pie 2020. gada budžeta un pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas.