Akcīzes nodokļa ieviešana dabasgāzei būtu jāpārceļ uz vēlāku laiku, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" uzsvēra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz, ka akcīzes nodokli dabasgāzei piemēros no 2014.gada 1.janvāra, nevis no šā gada 1.jūlija.
Komentējot dabasgāzes tarifu veidošanās mehānismu, Andrējeva norādīja, ka to ietekmē piesaiste naftas cenām un eiro kurss. Iepirkuma cenas nosaka līgums starp "Latvijas Gāzi" un "Gazprom", ko Latvijas institūcijas nevar ietekmēt. Iedzīvotājiem tarifs mainās reizi pusgadā, lielajiem lietotājiem - katru mēnesi.
Šāds tarifu noteikšanas mehānisms Latvijai bija izdevīgs bargajā ziemā, kad dabasgāzes cenas Latvijā bija ceturtās zemākās Eiropā. Tagad plānots tarifa pieaugums par 40%. Tāpat dabasgāzes tarifus ietekmē (pieaugums par 6%-8%) no 1.jūlija ieviestais akcīzes nodoklis dabasgāzei.
Kā atgādināja Andrējeva, SPRK jau gada sākumā, prognozējot dabasgāzes tarifu pieaugumu, brīdināja, ka akcīzes nodokli dabasgāzei nevajadzētu ieviest.
Regulatora vadītāja akcentēja, ka dabasgāzes tarifu pieauguma ietekmē palielināsies to cilvēku skaits, kuri nespēj samaksāt par apkuri. Tāpēc būtiski šai nozarei no nākamā gada 1.janvāra nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokli no 10% līdz 21%. "Tā būtu katastrofa," sacīja Andrējeva.
Viņa ļoti pozitīvi novērtēja ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) aktivitātes, cenšoties sarunās ar "Gazprom" mainīt dabasgāzes iepirkumu cenu noteikšanas mehānismu. Tomēr, pat ja sarunas būs sekmīgas, nav cerību, ka "Gazprom" veiks izmaiņas jau šogad. Visticamāk, pirms nākamās apkures sezonas "Gazprom" veiks izmaiņas iepirkumu cenu noteikšanas formulā arī citām Eiropas valstīm.
Kā ziņots, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), aptaujājot 74 no 118 pašvaldībām, secinājusi, ka iedzīvotāju parādi par aizvadīto apkures sezonu ir 20-30 miljoni latu - divu trīs mēnešu apjomā. Šāda situācija Latvijā nav bijusi pat 1993.gadā, kad siltumapgādes uzņēmumi nonāca visdziļākajā krīzē, norāda LPS.
Nav ticams, ka iedzīvotāji parādus varēs nomaksāt vasarā, jo parādsaistības par apkuri jūnija mēnesī sarukušas tikai par 8%. Daudzviet parādi pārsniedz mēneša siltuma rēķinu apjomu, iedzīvotāju maksātspēja ir zema, strādājošo vidējā darba samaksa gada laikā samazinājusies par 34 latiem mēnesī un sociālie pabalsti sedz vidēji 30% no siltuma apmaksas. Nav izstrādāts kompensācijas mehānisms, kā risināt šo samilzušo problēmu.