Ministrijas savās mājaslapās ir publiskojušas amatpersonu jūnijā saņemto atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (gan algas, gan piemaksas), kas ļauj secināt, ka ne visur ministri un valsts sekretāri ir visdāsnāk atalgotie darbinieki. Pat Ministru prezidents nav uzskatāms par naudas ziņā iekārojamu amatu.
Ministru atalgojums (bez piemaksām) nevienā ministrijā jūnijā nepārsniedz 1200 latu. Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nopelnījis relatīvi maz – 1284,84 latus, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane – 1141,12 latu, bet viņas vietnieces Baiba Pētersone 1434,55 latus (kopā ar piemaksām) un Elita Dreimane – 1157,50 latu. Juriskonsulti gan tikuši atalgoti gandrīz tikpat dāsni kā ministri – viņu nopelnītais pārsniedz 1000 latu mēnesī, bet diviem no Valsts kancelejas juriskonsultiem kopā ar piemaksām jūnijā samaksāti vairāk nekā 2000 latu. Ministru prezidenta biroja vadītājas atalgojums kopā ar piemaksām bijis 861,23 lati, bet, piemēram, aizsardzības ministra padomniekam – 991,87 lati.
Jāpiebilst, ka ministriem algu maksā Valsts kanceleja, tāpēc ministriju algu listēs viņu nav, un ne visas ministrijas uzrādījušas, kuros gadījumos amatpersonu atalgojums aprēķināts kopā ar piemaksām.
Dažās ministrijās virs 1000 latiem saņēmušas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas amatpersonas, bet citās tās mērāmas pat vairākos desmitos, tomēr, šādi salīdzinot, jāņem vērā katras ministrijas darbības specifika un strādājošo skaits. Aizsardzības ministrijā vairāk nekā 1000 latu saņēmuši septiņi darbinieki, bet, piemēram, Finanšu ministrijā tādu bijis 16, savukārt Ārlietu ministrijā – nepilni seši desmiti amatpersonu.
Vides ministrijā vairāk nekā 1000 latu saņēma trīs darbinieki – valsts sekretārs un divi viņa vietnieki. Arī Iekšlietu ministrija uzskatāma par vienu no pieticīgākajām amatpersonu atalgošanā – tur virs 1000 latiem nopelnījušas trīs amatpersonas: valsts sekretāre un divi viņas vietnieki. Uz šā fona pavisam knapi izskatās Izglītības un zinātnes ministrija, jo vairāk par 1000 latiem jūnijā izmaksāti valsts sekretāra vietniecēm, savukārt pats valsts sekretārs sapelnījis nepilnu tūkstoti latu.
Arī Kultūras ministrija nevar lepoties ar bagātīgi atalgotiem kadriem, jo tur visvairāk latu saņēmušas trīs amatpersonas, Labklājības ministrijā tādu bija četri, tostarp valsts sekretārs un divi viņa vietnieki.
Ārlietu ministrijā vairāk nekā 1000 latu saņēmuši vairāk nekā 50 darbinieku, divi no viņiem – arī vairāk nekā 2000 latu: vislielāko atalgojumu jūnijā saņēma ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Francijā un LR pastāvīgais pārstāvis UNESCO Jānis Kārkliņš – 2191 latu, bet valsts sekretāra vietnieks un politiskais direktors Andris Razāns – 2004 latus. Mājaslapā nav norādīts, vai summas aprēķinātas kopā ar piemaksām.
Tieslietu ministrijā vairāk par 1000 latiem saņēma 14 amatpersonu. Vislielākais atalgojums bija valsts sekretāra vietniecei Lailai Medinai – 2437 lati. Zemkopības ministrijā 1000 latu atalgojuma robežu pārsniegušas 13 amatpersonas, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā – desmit darbinieku.
Satiksmes ministrijā vairāk nekā 1000 latu atalgojums izmaksāts desmit darbiniekiem, viņu vidū ir arī valsts sekretārs un abi viņa vietnieki, bet nozares atašeji pelnījuši pat vairāk nekā 2000 latu. Viņu atalgojumā ietilpst arī algas pabalsts par dienestu ārvalstīs. Arī viena no vecākajām referentēm jūnijā nopelnījusi vairāk nekā 1000 latu. Līdzīgu summu saņēmis arī kāds Ekonomikas ministrijas referents, bet citiem viņu amata brāļiem atalgojums bijis krietni vien pieticīgāks.
Satiksmes ministrijā vislabāk atalgota bija Tranzīta politikas departamenta specializētais atašejs, nozares atašejs Maskavā Lolita Ivolgina, kas saņēma 2215 latu. Citiem atašejiem izmaksāts no 1803 līdz 1915 latiem. Veselības ministrijā vairāk nekā 1000 latu jūnijā saņēma deviņi cilvēki, bet visvairāk jūnijā nopelnīja Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības nodaļas specializētais atašejs Briselē Pēteris Ancāns – 1888 latus.