Latvijai nav nekādu instrumentu, kā ietekmēt Krievijas kompāniju "Gazprom" un dabasgāzes iepirkuma cenas, intervijā laikraksta "Telegraf" pielikumam "Delovoj Telegraf" norāda gāzes nozares eksperts, "RusEnergy" pārstāvis Mihails Hrutihins.
Viņš arī atklāj shēmu, kā ienākumi par Krievijas gāzes pārdošanu tiek sadalīti kompānijai pietuvinātajām personām, norādot, ka starpība starp iepirkuma cenām un gala tarifu ir būtiska.
Pēc "Delovoj Telegraf" aprēķiniem, ja patiesībai atbilst analītiķa teiktais, ka Latvija no Krievijas dabasgāzi iepērk par 280 dolāriem (152,32 latiem), bet iedzīvotājiem tarifs ir 446,03 lati jeb 810 dolāri par 1000 kubikmetriem, uzcenojums ir 530 dolāri (288,32 lati) jeb 190%.
Kā norāda Hrutihins, starpība starp 280 dolāru iepirkuma cenu un ieņēmumiem no patērētāju gala tarifa netiek pārskaitīta uz Krieviju. "Peļņa uz Krieviju netiek repatriēta. Tā notiek visās valstīs, kur strādā "Gazprom", turklāt ne tikai bijušās PSRS teritorijā, bet arī Eiropā - Vācijā, Francijā, Itālijā," stāsta eksperts.
Nesen skandāls izcēlies Bulgārijā, kad atklātībā nonāca informācija, ka iepirkuma cena ir 300 dolāri (163,2 lati), bet pārdošanas cena - no 400 līdz 560 dolāriem (217,6-304,64 lati). Gāzi patērētājiem piegādājušas divas kompānijas - viena pilnībā un viena daļēji piederoša "Gazprom".
Kā skaidro eksperts, "Gazprom" ir liels naudas sadales mehānisms. "Gazprom" piederošo ārvalstu kompāniju peļņa tiek sadalīta starp uzņēmumiem, kuri pieder koncernam pietuvinātām personām vai pastarpināti Krievijas politiķiem. Patiesā labuma guvēju vārdi tiek rūpīgi slēpti.
2002.gadā toreizējais Krievijas prezidents, patlaban premjers Vladimirs Putins vēlējies likvidēt šādus starpniekus, taču tas nav izdevies un šo gadu laikā starpnieku skaits palielinājies no 40 līdz vairāk nekā 100.
Pēc Hrutihina domām, maz ticams, ka "Gazprom" samazinās iepirkuma cenas Latvijai. "Kāpēc viņiem to darīt? Latvijai nav absolūti nekādu instrumentu spiediena izdarīšanai uz "Gazprom". (..) Ne "Gazprom" vadībai, ne Krievijas valdībai nav nopietnu interešu Latvijā."
Šajā jautājumā nepalīdzēs arī otrs lielais "Latvijas Gāzes" akcionārs - vācu "E.ON Ruhrgas International", kuram ir lieliskas attiecības ar "Gazprom" un kopējas intereses "Nord Stream" projektā. "Viņiem ir pilnīga sapratne, un nedomāju, ka vācieši būtu ieinteresēti atklāt īstās naudas plūsmas "Latvijas Gāzē"," akcentē Hrutihins.
Analītiķis uzsver, ka Latvijai tomēr ir alternatīvas - piemēram, īstenot sašķidrinātās gāzes termināļa projektu. Šādi importēta gāze varētu būt lētāka nekā "Gazprom" piedāvātā. Piemēram, Kataras gāze maksā 165-170 dolārus (89,76-92,48 latus), kam jāpieskaita transportēšanas izdevumi.
Hrutihins ironiski komentē "Gazpom" lēmumu nopirkt ēku Mežaparkā un izveidot tur pārstāvniecību Baltijas valstīs. "Šādas pārstāvniecības parasti atver, lai izvietotu tur radiniekus, draugus, mīļākās, un barotu uz [kompānijas] budžeta rēķina. Reāli "Gazprom" nav nekādas nepieciešamības pēc jaunām ēkām, uzņēmums jau tā lieliski strādā Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, faktiski kontrolējot vietējās gāzes kompānijas. Skatieties, lai "Gazpom" jums Mežaparkā vēl debesskrāpi neuzceļ."