Taxify: Pretrunā valdības deklarācijai, kopbraukšanas ideja Latvijā tiek apkarota

Valdības deklarācijā iekļauts mērķis veicināt “kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu”. Tomēr vairāki plānotie likumu grozījumi liek secināt, ka kopbraukšanas pakalpojumu attīstība Latvijā tiek metodiski apkarota. Tā uzskata kopbraukšanas platformas Taxify pārstāvji.

Par to liecinot gan sagatavotie grozījumi Autopārvadājumu likumā, gan arī valdības lēmums šajā pasažieru pārvadājumu jomā izmantot tādu sociālā nodokļa nomaksas modeli, kurš jau taksometru sektorā izrādījies neefektīvs un nederīgs.

“Taxify iestājas par vienlīdzīgiem spēles noteikumiem visiem tirgus dalībniekiem, godīgu konkurenci un ēnu ekonomikas apkarošanu pasažieru pārvadājumu nozarē, tādēļ ir aktīvi iesaistījies regulējuma pilnveidošanā, sagatavojot un iesniedzot savus priekšlikumus vairāku likumu, tajā skaitā Autopārvadājumu likuma, grozījumiem. Diemžēl esam nepatīkami pārsteigti, ka apstiprināšanai valdībā patlaban tiek virzīti Autopārvadājumu likuma grozījumi, kuros šie priekšlikumi nav ņemti vērā. Turklāt virzītie grozījumi būtiski ierobežos kopbraukšanas pakalpojumu pieejamību un attīstību, kas ir pretrunā valdības deklarācijā iekļautajam mērķim veicināt kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu,” uzsver Taxify reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Par kopbraukšanas sistēmisku ierobežošanu liecina piedāvāto regulējuma izmaiņu vairāki aspekti. Pirmkārt, Autopārvadājumu likumā joprojām tiek ierobežotas fizisko personu iespējas veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, izmantojot mobilās lietotnes. Par šādu iespēju iestājas kā nozares pārstāvji, piedāvājot likumu papildināt ar normu, kas pasažieru pārvadājumus atļautu veikt arī fiziskām personām, kuras reģistrējušas saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Patlaban Autopārvadājumu likums nosaka, ka fiziska persona pasažieru pārvadājumus ar mobilo lietotņu starpniecību var veikt vienīgi tad, ja ir reģistrējusies kā komersants, piemēram, izveidojot sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Šāda ierobežojoša likuma norma nav nedz tiesiski, nedz ekonomiski pamatota, turklāt tā nonāk pretrunā ar Satversmi.

Otrkārt, Autopārvadājumu likumā rosināts noteikt, ka atbildība par pasažieru komercpārvadājuma pakalpojumu mobilajai lietotnei solidāri jādala ar pārvadātāju. Mobilās lietotnes var uzņemties daļu no atbildības, un šobrīd to jau dara, bet nav pamatojuma, kāpēc mobilajām lietotnēm būtu jāuzņemas, piemēram, atbildība arī par pārvadātāja saistībām un parādiem pret citām personām, kā arī gadījumos, kad pārvadātāji krāptos ar nodokļiem. Jāņem vērā, ka dispečeru uzņēmumi, kurus nereti izmanto taksometri, neuzņemas atbildību pret pasažieri - atbildību uzņemas pārvadātājs pats.

Treškārt, likuma grozījumi paredz aizliegumu mobilajai lietotnei atteikt pakalpojumu. Tas nozīmē, ka pakalpojumu būs aizliegts atteikt arī tad, ja pasažieris būs iepriekš nodarījis miesas bojājumus autovadītājam, citādi varētu apdraudēt autovadītājus, vai iepriekš veicis krāpnieciskas darbības. Praksē pakalpojuma atteikšana notiek tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, un tie ir noregulēti mobilās lietotnes noteikumos.

Ceturtkārt, kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu strauji bremzēs arī Ministru kabineta 5. februāra sēdē pieņemtais lēmums noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro apjomā mēnesī par katru transportlīdzekli, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību.

“Šāds sociālā nodokļa ikmēneša avansa maksājums 130 eiro apjomā divus gadus jau ir noteikts taksometriem, tomēr gan ministriju amatpersonas, gan pārvadātāji ir atzinuši, ka tas nesasniedz savu mērķi, proti, tas nenodrošina taksometru vadītāju lielāku sociālo aizsardzību, jo avanss tiek maksāts nevis par vadītāju, bet gan par automašīnu, un nav iespējams identificēt, par kuru personu pārvadātājs ir iemaksājis attiecīgo avansu. Turklāt ar vienu automašīnu parasti strādā trīs un vairāk vadītāji, līdz ar to samaksātie 130 eiro jādala vairākām personām. Rezultātā taksometru vadītāji nav sociāli apdrošināti, kā arī netiek mazināta ēnu ekonomikas ietekme,” uzsver Kārlis Ķezberis.

Attiecinot šo neveiksmīgo sociālā nodokļa nomaksas modeli arī uz pasažieru komercpārvadājumiem, kas tiek sniegti, izmantojot tādas platformas kā Taxify, kopbraukšanas pakalpojumu iespējas un attīstība būtiski tiks ierobežota.

Daudzi kopbraukšanas sektora autovadītāji pasažieru pārvadājumus veic dažas stundas nedēļā, piemēram, pēc darba vai brīvdienās. 130 eiro liels nodokļa avansa maksājums šiem vadītājiem ir neproporcionāli liels, tādēļ tas daudziem būs būtisks šķērslis. Tikai daļai kopbraukšanas autovadītāju tā ir pilna laika nodarbošanās. Tādēļ sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu priekšapmaksa 130 eiro apjomā nav adekvāta un nav proporcionāla tam stundu skaitam mēnesī, kuru vidējais vadītājs reāli pavada, nodarbojoties ar pasažieru pārvadājumiem.