Tendences darba tirgū rāda, ka šobrīd darba devējiem nākas saskarties ar grūtībām un nozīmīgiem izaicinājumiem, piesaistot uzņēmumos nepieciešamo darba spēku gan kopumā, gan dažādos kvalifikācijas un amatu līmeņos. Elastīgu darba laiku un dažādas sociālas garantijas darba devēji nereti norāda darba sludinājumos kā labumus, kas varētu iekārdināt potenciālos darba ņēmējus. Kā šos papildus ieguvumus vērtē Latvijā strādājošie, Kantar TNS noskaidroja Eirobarometra aptaujā par darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Rezultāti atklāj, ka vairākums jeb 73% Latvijas strādājošo (pašnodarbinātie, algoti darbinieki un fiziska darba veicēji) kopumā ir apmierināti ar savu darba un privātās dzīves līdzsvaru (15% ir norādījuši, ka ir ļoti apmierināti; 58% - drīzāk apmierināti), tomēr vidējais kopējās apmierinātības līmenis Eiropas Savienības (ES) strādājošo vidū ir būtiski augstāks - 79%. Raugoties uz darba un privātās dzīves līdzsvaru Baltijas valstu līmenī, arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju apmierinātības līmenis ir nozīmīgi augstāks nekā Latvijā un pārsniedz tā vidējo līmeni Eiropā, attiecīgi 80% Lietuvas un 81% Igaunijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru.
Salīdzinoši apmierinātākie ar darba un privātās dzīves līdzsvaru ir Dānijas (91%), Austrijas (90%), Somijas (89%), Nīderlandes (88%), Zviedrijas (87%), Luksemburgas (87%), Beļģijas (85%), Vācijas (84%) un Īrijas (84%) iedzīvotāji. Savukārt tādās ES valstīs kā Spānija (66%), Rumānija (65%) un Grieķija (61%) ir vērojama salīdzinoši zemāka apmierinātība ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru.
Vairākumam (71%) strādājošo eiropiešu uzņēmumā vai organizācijā, kurā viņi ir nodarbināti, ir pieejams elastīgs darba režīms, ar to saprotot tādas iespējas kā darbs no mājām, iespēja pielāgot darba sākuma un beigu laiku, strādāt nepilnas slodzes darbu un citas. Kopumā ES elastīgs darba režīms visbiežāk ir pieejams Somijas (87%), visretāk Bulgārijas (45%) iedzīvotājiem.
Tikmēr Latvijā šis rādītājs ir salīdzinoši zemāks - elastīgs darba režīms ir pieejams 64% strādājošo, tajā skaitā aptuveni puse (53%) strādājošo Latvijā norāda, ka viņi šo režīmu ir arī izmantojuši, bet katram desmitajam (11%) tas ir pieejams, taču to nav izmantojuši.
Tajā pašā laikā kopējie rezultāti ES šajā jautājumā būtiski atšķiras: 46% strādājošo eiropiešu norāda, ka viņiem ir pieejams elastīgs darba režīms un viņi to arī izmanto, ceturtajai daļai (25%) - tas ir pieejams, taču to nav izmantojuši. Situācija Baltijas valstīs kopumā šajā jomā arī ir atšķirīga: vairākumam (75%) Igaunijas un nedaudz vairāk nekā pusei (54%) Lietuvas nodarbināto ir pieejams elastīgs darba režīms.
Trešā daļa (33%) Latvijas strādājošo norāda, ka viņiem elastīgs darba režīms nav pieejams, kas gan, iespējams, daļēji ir saistāms arī ar darba specifiku noteiktos amatos un noteiktu nozaru uzņēmumos.
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem elastīgs darba laiks pašlaik nav pieejams, 65% vēlētos izmantot elastīga darba laika iespēju jeb pielāgot darba sākuma un beigu laiku, aptuveni katrs piektais (18%) vēlētos izmantot iespēju strādāt no mājām. katrs desmitais (12%) vēlētos izmantot nepilna darba laika iespēju jeb strādāt nepilnu slodzi,
Latvijā aptauju Flash Eurobarometer 47 ietvaros veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2018. gada 26. līdz 30. jūnijam, ar datorizētu telefoninterviju starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas pilsoņu vecumā no 15 gadiem. Kopumā aptauja tika veikta 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs (aptaujāti 26 578 respondenti).
