Pagājušajā gadā pirmoreiz ir novērots patēriņa izdevumu kritums un to apjoms samazinājies nedaudz zem 2007.gada līmeņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultāti par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2009.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija 195 lati, kas ir par 16% jeb par 37 latiem mazāk nekā 2008.gadā. To samazinājums 2009.gadā ir bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā arī laukos.
2007.gadā mājsaimniecības patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 200 lati.
Patēriņa izdevumu samazinājums salīdzināmajās cenās bija pat nedaudz lielāks - par 19%, jo patēriņa cenas gada laikā vēl palielinājās par 3,5%.
Joprojām patēriņa izdevumi lielāki bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie veidoja 212 latus uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet Rīgā tie bija 236 lati.
Mājsaimniecībām, pielāgojoties ekonomisko resursu samazinājumam, ir mainījusies patēriņa izdevumu struktūra.
Patēriņa izdevumu struktūra 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir mainījusies gandrīz visās grupās. Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās bija izdevumi uzturam - vidēji 26,7% no visiem patēriņa izdevumiem, un to īpatsvars patēriņa izdevumos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (25,6%) ir palielinājies. Pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība, norāda Centrālā statistikas pārvalde. Vienlaicīgi izdevumi pārtikai ir samazinājušies no 59 latiem līdz 52 latiem vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī, kas pret 2008.gadu ir samazinājums par 12%.
Mājsaimniecības ievērojami ir taupījušas uz tādu izdevumu rēķina kā apģērbu un apavu iegāde - tie sarukuši par 42%, tēriņi restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām samazinājušies par 34%, kā arī izdevumi mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai - par 29%. Ievērojami ir kritušies izdevumi arī transportam - par 25%.
Tajā pašā laikā mājsaimniecībām ir nācies maksāt vairāk par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo. Šie izdevumi ir palielinājušies par 9%, kas galvenokārt saistīts ar šo pakalpojumu tarifu pieaugumu. Tādā pašā apjomā palielinājušies izdevumi izglītībai, kuru patēriņa cenas gada laikā pieauga par 18%. Savukārt izdevumu samazinājumu veselībai par 6,5% ietekmēja to patēriņa cenu pieaugums par 18%.
Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja divas trešdaļas jeb 66% no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Kā liecina apsekojuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis joprojām bija Rīgas mājsaimniecībās - 236 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kā arī Pierīgas reģionā - 195 lati. Zemākie patēriņa izdevumi bija Vidzemē un Latgalē, kur tie nepārsniedza 164 latus uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Tomēr visstraujāk patēriņa izdevumi ir samazinājušies tieši galvaspilsētā - par 17%, bet sevišķi Pierīgas reģionā - par 23%.
Aplūkojot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāka situācija bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās, kurām patēriņa izdevumi sasniedza 232 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Taču tieši šī mājsaimniecību grupa ir bijusi pakļauta pašam straujākajam patēriņa izdevumu samazinājumam - par 21%. Tajā pašā laikā pensionāru mājsaimniecībās patēriņa izdevumi faktiski saglabājušies 2008.gada līmenī - 157 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažāda labklājības līmeņa mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību. 20% trūcīgāko mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja 118 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 32%, bet mājoklim - 17% no saviem patēriņa izdevumiem. Trūcīgāko mājsaimniecību patēriņa izdevumi sasniedza tikai 61% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa valstī. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvoja 25% no kopējā mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita valstī.
2009.gada dati liecina, ka vislielāko patēriņa izdevumu kritumu ir piedzīvojušas nevis trūcīgākās mājsaimniecības, bet galvenokārt mājsaimniecības trešās līdz piektās kvintiles grupā, kurās iepriekšējos gados bija augsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars. Tas ir saistāms ar nodarbinātības līmeņa pazemināšanos. Šajās grupās izdevumu samazinājums bija par 18%
Kā ziņots, mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2008.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza 232 latus, kas bija par 16% vairāk nekā 2007.gadā.