Reinis Bērziņš: Misija – palīdzēt atsperties biznesam
 
AR 20 MILJONIEM RADĪT PUSMILJARDA PIRKUMUS. Reinis Bērziņš: «Multiplicējošs efekts ir vairāk nekā divdesmit reizes lielāks par valsts iedalītajiem līdzekļiem, 20 miljonu eiro valsts finansējums faktiski radīja papildu pirkumus par pusmiljardu eiro.» ©Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

31. janvārī biržas Nasdaq izcilības balvu Nasdaq Baltic Awards 2019 nominācijā Gada notikums biržā saņēma valstij piederoša akciju sabiedrība. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Ilgajā valdības veidošanas procesā, kad partijas nevarēja vienoties par valdības modeli, viņš tika minēts kā politiski neitrāls kandidāts uz premjera amatu.

- Altum darbības sfērā ir gan eksporta garantijas, gan risku kapitāls. Vai ir viegli pārvaldīt tik atšķirīgus virzienus?

- Altum tika izveidota, apvienojot Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum ar Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu. Altum dibināšanas mērķis bija izveidot vienotu valsts mēroga attīstības finanšu iestādi, kurā vienuviet koncentrētu valsts finanšu instrumentus ar mērķi nodrošināt finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Altum akciju turētājs ir Latvijas valsts: 40% pārvalda Finanšu ministrija, 30% Ekonomikas ministrija un 30% Zemkopības ministrija. Uzņēmumā šobrīd strādā nedaudz vairāk par 190 darbiniekiem, klientu apkalpošana notiek piecos reģionālos centros un 16 konsultāciju birojos visā valsts teritorijā. Altum strādā ar aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos.

Šobrīd īstenojam vairāk nekā 20 programmas, un tās var sadalīt divos lielos segmentos - atbalsts uzņēmējdarbībai un atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām. Atbalsts uzņēmējiem izpaužas kā dažādu veidu aizdevumi un garantijas gadījumos, kad banka paaugstinātu risku dēļ uzņēmēju nevar finansēt, piemēram, nodrošinājuma vai pašu kapitāla trūkuma dēļ. Uzņēmējiem pieejams arī riska kapitāls. Lielākoties mēs strādājam ar finanšu instrumentiem, nevis ar grantiem. Arī iedzīvotājiem paredzētajās valsts atbalsta programmās īstenojam noteiktas prioritātes. Šeit viena no prioritātēm ir daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte. Otra lielā uz iedzīvotājiem vērstā programma ir atbalsts ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei. Ar šīs programmas palīdzību tiek risināta aktuālā pirmās iemaksas uzkrāšanas problēma. Šobrīd jau vairāk nekā 10 000 ģimeņu ir izmantojušas šo garantiju. Vēl viens virziens ir Zemes fonds, kas nodarbojas ar lauksaimniecības zemju darījumiem, un tā pakalpojumi ir ieguvuši lielu popularitāti. Mēs, pirms sākt kādu jaunu atbalsta programmu, tās rūpīgi analizējam un pamatoti atsakāmies īstenot tādas, kas neatbilst mūsu specializācijai.

- Eksporta garantiju instruments jau būtu jāiedarbina tikai tad, ja par eksportēto netiek samaksāts. Cik bieži šīs garantijas tiek iedarbinātas?

- Eksporta garantija sedz komerciālos un arī politiskos riskus. Arī Latvijas eksportētājiem ir bijusi bēdīga pieredze ar norēķinu aizkavēšanos vai pat to zaudēšanu. Lai šādās situācijās novērstu zaudējumus, darbojas eksporta garantija jeb faktiski darījumu apdrošināšana. Ja garantija ir jāiedarbina, šīs izmaksas jānes mums. Eksporta garantija kā pakalpojums attiecas ne tikai uz tā sauktajām trešajām valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, bet arī mazajiem uzņēmumiem ar nelielu apgrozījumu un eksportu līdz diviem miljoniem eiro, eksportam uz Eiropas Savienības valstīm.

- Kādas preču grupas tiek atbalstītas ar eksporta garantijām?

- Ja mēs runājam par eksporta garantijām, tad vispirms ir jāmin apstrādes un pārtikas rūpniecība. Šajās programmās var kvalificēties arī lielie komersanti, un starp garantiju saņēmējiem ir daudzi Latvijā labi pazīstami uzņēmumi, piemēram, Cido sulas, veļas ražotājs Lauma, farmācijas nozares lielais flagmanis Olainfarm un vēl citi.

- Viena no Altum darbības jomām ir tātad riska kapitāls. Vai jūs esat tie, kas finansē tā saucamos startapus?

- Mums ir tā dēvētās ceturtās paaudzes riska kapitāla fondi, kas stādā ar inovatīvajiem, uz tehnoloģijām vērstajiem uzņēmumiem.

Riska kapitāla nozarē dažādu stadiju uzņēmumu attīstībai nākamajos gados mēs nodrošināsim publisko finansējumu 70 miljonu eiro apjomā, kas kopā ar privāto finansējumu būs vairāk nekā simt miljoni eiro. Tā ir ievērojama naudas summa, kas palīdzēs Latvijā radīt inovatīvus produktus ar lielu eksporta potenciālu. Turklāt pirmo reizi Latvijā ir izveidoti akcelerācijas fondi, kuru uzdevums ir palīdzēt atsperties daudzsološiem augstas pievienotās vērtības agrīniem biznesiem, turklāt tieši inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentā.

Protams, riska kapitāla fondu atdevi praksē prognozēt ir grūtāk. Pat ļoti daudzas sākotnēji labas idejas var nākotnē nesasniegt vēlamo atdevi. Tajā pašā laikā šeit arī parādās nozīmīgā Altum loma - palīdzēt iekustināt un attīstīt jomas, kurām finansējumu bankās saņemt nav iespējams. Riska kapitāla investīcijas nodrošinām dažādām uzņēmumu izaugsmes stadijām, sākot ar agrīnas stadijas uzņēmumiem minētajos akcelerācijas fondos, līdz pat izaugsmes fondiem, kuru fokusā ir jau sevi pierādījuši uzņēmumi. Altum tieši neinvestē šajos uzņēmumos, to dara profesionāli fondu pārvaldnieki, kas meklē gan jaunus projektus, gan pieņem lēmumus par ieguldījumiem, pieliekot klāt arī savu, privāto finansējumu ar mērķi audzēt uzņēmuma vērtību. Altum mērķis ir ar laiku iziet laukā no katras investīcijas, un vēlams - ar plusa zīmi.

- Altum darbībā ir labi redzams multiplicējošs efekts, kad valsts iegulda nosacīti nelielu summu, bet tas atstāj daudzkārt lielāku efektu uz ekonomiku kopumā. Viens no šādiem piemēriem ar ārkārtīgi lielu multiplicējošu efektu ir atbalsts programmā jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei. Jūs garantējat desmito daļu no pirkuma summas, lai tiktu veikts pirkums desmitkārtīgā apjomā.

- Katram finanšu instrumentam ir multiplicējošs efekts, dažādām programmām multiplikatori ir atšķirīgi. Mājokļu garantiju programma ir labs piemērs. Kopš 2015. gada kopējais valsts finansējums šai programmai ir aptuveni 19 miljoni eiro, kas ļāvuši mums izsniegt garantijas par kopējo apjomu vairāk nekā 73 miljoni eiro. Vēl teju desmitkārt lielāka ir summa, ko komercbankas izsniegušas hipotekārajos aizdevumos, proti, vairāk nekā 655 miljoni eiro. Multiplicējošs efekts ir vairāk nekā divdesmit reizes lielāks par valsts iedalītajiem līdzekļiem, 20 miljonu eiro valsts finansējums faktiski radīja papildu pirkumus par pusmiljardu eiro. Protams, mēs nevaram apgalvot, neviens no šiem darījumiem bez mūsu garantijām nenotiktu. Ievērojama daļa notiktu, taču, iespējams, krietni vēlāk, jo ģimenēm būtu jāsakrāj nauda pirmajai iemaksai. Jāiebilst, ka šī ir viena no retajām programmām, kurā finansējums ir no valsts budžeta.

- Vai energoefektivitātes programmā ietilpst tikai mājokļu siltināšana, vai arī tiek atbalstīti arī cita veida projekti?

- Mums ir finansējums daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Ja mājā ir trīs un vairāk dzīvokļu, šāds īpašums var pretendēt uz daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu. Puse no mājas siltināšanai nepieciešamās naudas būs grants no ERAF resursiem, kas nebūs jāatmaksā, ja visi darbi tiks pienācīgi paveikti. Tātad puse naudas ir dāvinājums. Lielās pilsētas ir ļoti aktivizējušās, un šobrīd mēs esam saņēmuši jau vairāk nekā 400 māju pieteikumus. Tuvākajos gados šī programma būs ļoti pieprasīta.

Otrs virziens ir energoefektivitāte uzņēmumiem. Veidi, kā uzņēmums var uzlabot energoefektivitāti, ir visdažādākie, tā var būt restorāna krāsns nomaiņa pret mazāku vai modernāku, tā var būt noliktavas apgaismojuma nomaiņa uz LED apgaismojumu, katlumājas pārbūve un tā tālāk. Mēs uzņēmumam varam piedāvāt aizdevumu gandrīz līdz trīs miljoniem eiro. Ja tiek parādīts gaidāmais ietaupījums, aizdevumu iespējams saņemt ar nelielu nodrošinājumu vai vispār bez nodrošinājuma. Faktiski aizdevumu uzņēmumam jāspēj atmaksāt no ietaupījuma, kas rodas pēc energoefektivitātes uzlabojumu ieviešanas. Turklāt pilnīgs jaunums ir mūsu grants, ar kuru uzņēmums var nosegt 85% no energoaudita un energoefektivitātes projekta izstrādes izmaksām. Finansējumu šiem grantiem piesaistījām no Eiropas Investīciju bankas, savukārt uzņēmumu energoefektivitātei - emitējot zaļas obligācijas. Obligācijas emitējām 2017. gada beigās un ieņēmumus no tām izmantojam šādu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā.

Esam lepni, ka ar šo emisiju īstenojam jaunu valsts kapitālsabiedrību darbības modeli - būt ilgtspējīgiem un pašpietiekamiem finansējuma piesaistē, vienlaikus ievērojot labākos korporatīvās pārvaldības principus. Pirms tam tiks izdarīts nopietns mājas darbs, un mēs esam saņēmuši starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1, kas ierindoja Altum starp obligāciju emitentiem ar visaugstāko piešķirto kredītu reitingu Baltijas valstīs. Tirgū mēs izvietojām obligācijas par 20 miljoniem eiro, bet pieprasījums pēc mūsu obligācijām bija 135 miljoni.

- Vai jūsu emitētās zaļās obligācijas attiecas uz visu energoefektivitātes programmu?

- No zaļo obligāciju ienākumiem tiek finansēta tieši uzņēmēju energoefektivitātes programma.

- Altum emitēja zaļās obligācijas un parastās obligācijas. Kuponu procents abām ir vienāds, 1,3% gadā. Ar ko tās atšķiras?

- Zaļās obligācijas mēs varam izmantot tikai projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Savukārt parasto obligāciju finansējumu izmantojam Zemes fonda finansēšanai. Zemes fonds darbojas sekmīgi, tā apjomi auga. Mums bija jāizlemj, ko darīt tālāk - aizņemties Valsts kasē vai aicināt valsti palielināt finansējumu fondam. Izlēmām iet citu ceļu un aizņemties līdzekļus finanšu tirgos, emitējot obligācijas. Tas, ka abām obligāciju emisijām - zaļajām un parastajām - ir vienāda kuponu likme, ir laba zīme.

- Šobrīd procentu likmes Eiropā ir ļoti zemas, līdz ar to 1,3% likme gadā šobrīd ir ļoti pievilcīga. Vai spēsiet kaut ko tādu atkārtot, kad situācija finanšu tirgos mainīsies?

- Mūsu obligācijām ir fiksētā likme. Mēs gatavojamies rudenī atkal emitēt obligācijas, bet jau uz garāku termiņu. Daudzi jau ir pieraduši pie negatīvām likmēm, bet kaut kādā brīdī tas beigsies, un tad mēs būsim vēl lielāki ieguvēji.

- Šobrīd jūsu obligāciju kupona likme ir lielāka par ilgtermiņa depozītu likmi lielā daļā Latvijas banku. Vai Latvijas iedzīvotāji var tikt pie jūsu obligācijām?

- Altum obligācijas teorētiski ir pieejamas vērtspapīru sekundārajā tirgū ar Latvijas komercbanku vērtspapīru brokeru starpniecību. Taču, cik mums zināms, neviens tās šobrīd nevēlas pārdot, līdz ar to sekundārajā tirgū tās nav pieejamas.

- Altum obligāciju emisija bija tik veiksmīga, ka 31. janvārī jums tika pasniegta biržas Nasdaq izcilības balva Nasdaq Baltic Awards 2019 nominācijā Gada notikums biržā.

- Manuprāt, valsts kapitālsabiedrībām arvien vairāk ir jāspēj sevi finansēt pašām, vai nu vēršoties pie starptautiskajām finanšu institūcijām - Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu Investīciju bankas u.c., vai arī emitējot obligācijas. Altum obligāciju emisijas rezultāts bija veiksmīgāks, nekā mēs pat bijām cerējuši. Mēs atradām precīzu tirgus nišu, kurā Latvijā uzņēmējiem nebija nepieciešamo finanšu produktu - finanšu instrumentu ilgtspējīgu zaļo projektu finansēšanai.

- Jūs kā savu sasniegumu norādāt jaunradīto darba vietu skaitu. Kā jūs to aprēķinājāt?

- Aprēķinus balstām gan uz datiem, ko iesniedz uzņēmumi, gan uz mūsu izveidotu algoritmu, kas, balstoties uz empīriskiem faktiem, mums ļauj izrēķināt, kāds ir jaunradīto darba vietu skaits uz izsniegto kredītu apjomu. Arī šāda informācija labi parāda, kādu pienesumu Altum īstenotās programmas sniedz tautsaimniecībai kopumā.