Finanšu ministrija sadarbībā ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) gatavo jaunu likumu, kas ieviesīs svaigu instrumentu, kādā veidā komercbankas varēs tikt pie papildu ilgtermiņa finansējuma – ar hipokerāriem kredītiem segtu obligāciju emisijas. Eksperti prognozē, ka jaunās iespējas varētu aktivizēt šobrīd stagnējošo kreditēšanas tirgu, šodien informē "LNT ziņas".
Finanšu ministrija pērn lēma izmantot Eiropas Savienības (ES) strukturālo reformu atbalsta dienesta finansējumu, ar to piesaistīt ERAB ekspertus un izstrādāt pilnīgi jaunu likumu, kas regulētu iespēju bankām izlaist ar hipotekāriem kredītiem segtas obligācijas.
"Banka izvēlas noteiktu vērtspapīru portfeli, parasti tie ir hipotekārie kredīti, kas ir augstas kvalitātes aktīvi, nodrošināti ar nekustamo īpašumu. Attiecīgi šie aktīvi tiek atsevišķi nodalīti un viņi kļūst par nodrošinājumu konkrētajai obligācijai," tā jaunos planus "LNT ziņām" komentē Finanšu ministrijas finanšu politikas departamenta direktore Aija Zicere.
Likumā plānots paredzēt obligāciju nodrošinājumu veidot ar rezervi un, pat ja kredīta ņēmējs vairs nespēs atmaksāt kredītu, vēl atliks kredītā ņemtā nekustamā īpašuma pārdošana un pašas bankas kapitāls. Šādu obligāciju emisija nozīmē, ka bankām būtu pieejami ilgāka termiņa līdzekļi un pēc ekspertu teiktā, tas varētu kalpot par būtisku stimulu arī kredītu tirgus attīstībai. Šobrīd gan nav īsti precīzas informācijas, vai un cik daudzas bankas izmantotu šo jauno finanšu instrumentu un vai nesanāks tā, ka likums Latvijā būs rakstīts vien pāris bankām. Kredītiestāžu pārstāvji prognozē, ka emisijas būs, turklāt pēc tām būs arī pieprasījums - sevišķi no "izsalkušajiem" pensiju fondiem.
"Interese par produktu bankām būtu, jo tas ir fundamentāls jautājums, kas īsti līdz šim Latvijā nav atrisināts", tā "LNT ziņām" norāda "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs, kurš pieļauj, ka "SEB banka" stratēģiski noteikti izskatītu tādu iespēju. "Beigās ir labi visiem, ir papildus resursi, kas pieejami aktīvākai kreditēšanai, bankai iespēja labāk pārvaldīt riskus un neapdraudēt sabiedrību kādā krīzē ar to, ka tā nauda ir pieejama uz ilgtermiņu, arī vietējiem ieguldītājiem, pensiju fondiem ir iespēja naudu ieguldīt," tā rezumē baņķieris. Šobrīd eksperti šaubās, vai obligācijas būs ērti pieejamas arī plašam fizisku personu lokam, jo, iespējams, viena obligācija varētu maksāt vairākus tūkstošus eiro. Pašreizējais plāns paredz, ka līdz vasarai konsultanti sagatavos likumprojekta pirmo uzmetumu, likums gatavs varētu būt nākamgad.