Sola vieglu bankrotu spekulantiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakar tomēr spēja vienoties par fiziskas personas maksātnespējas pasludināšanas procedūru.

Par komisijā saskaņoto likumprojektu pēc divām nedēļām Saeimas ārkārtas sēdē vēl būs jābalso visiem deputātiem.

Ja Saeimas vairākums atbalstīs komisijas priekšlikumu, tad grūtībās nonākušais parādnieks no savām saistībām varēs atbrīvoties gada laikā, ja viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz pusi no kopējām saistībām. Samaksājot tikai 35%, bankrota procedūra vilksies divus gadus, bet 20% - trīs gadus. Ja parādnieks maksas vēl mazāk, tad bankrota procedūru varēs pabeigt trīsarpus gadu laikā un ar nosacījumu, ka ik mēnesi parāda dzēšanai novirzīta 1/3 daļa no parādnieka ienākumiem, turklāt ne mazāk par 1/3 daļu no minimālās mēnešalgas. Ja šāda parādnieka kopējās kredītsaistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniegs 100 000 latu, viņš varēs bankrotēt divu gadu laikā.

Deputāti uzskatīja, ka šāda likuma redakcija ievēro samērīgumu gan no kredītņēmēju, gan kredītdevēju puses. Šāda likuma redakcija attiektos vienādā mērā gan uz tādiem kredītņēmējiem, kuri ņēmuši aizdevumu vienīgā mājokļa iegādei, gan uz tādiem, kuri iegādājušies vienalga cik daudzus īpašumus cerībā ar to pārdošanu nopelnīt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, atgriežot Maksātnespējas likumu otrreizējai caurlūkošanai, gan vērsa deputātu uzmanību uz to, ka nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm. Saeimas deputāti komisijas līmenī tomēr šo norādījumu ir ignorējuši.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka būtu jāatbalsta valdības un Valsts prezidenta Valda Zatlera virzītie priekšlikumi, kas "paredz taisnīgu pieeju visām kredītņēmēju grupām, nevis īpaši atbalstītu spekulantu aizsardzību".

"Deputātiem ir jāieklausās Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī un nav jāatbalsta nekustamā īpašuma spekulanti, kuri tirgojās, nereģistrējot savu uzņēmējdarbību, un nemaksāja nodokļus valstij. Lauksaimnieki jau vienreiz cieta, jo spekulāciju rezultātā nepamatoti pieauga lauksaimniecības zemes cenas. Ja Saeima atbalstīs spekulantus aizstāvošus likuma grozījumus, tad lauksaimnieki cietīs otrreiz, jo var ievērojami pasliktināties kredītu pieejamība uzņēmējiem," sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.