Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 290,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 23% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp decembrī monetārās finanšu iestādes guvušas peļņu kopumā 11,8 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2018.gada 31.decembrī bija 21,85 miljardi eiro, kas ir par 20,5% jeb 5,63 miljardiem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,48 miljardi eiro.
Pagājušā gada beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,864 miljardi eiro, kas ir par 4,3% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,678 miljardus eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 185,4 miljoni eiro, kas ir par 34,3% mazāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums pagājušā gada beigās bija 12,094 miljardi eiro, kas ir par 6,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 11,033 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,06 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017.gada beigām ir palielinājies par 8,9%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir samazinājies par 16,3%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves decembra beigās bija 2,854 miljardi eiro, kas ir par 10,1% mazāk nekā 2017.gada beigās.
Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda, ka decembris tradicionāli ir mēnesis, kad, uzņēmumiem noslēdzot gadu un mājsaimniecībām svētku sezonā saņemot papildu ieņēmumus, vērojams lielākais noguldījumu mēneša kāpums - tāds bija arī pagājušā gada decembris, turklāt noguldījumu kāpums (+4,8%) bija straujākais kopš eiro ieviešanas ietekmētā 2013.gada pēdējā mēneša.
Viņš informē, ka banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps decembrī sasniedza 6,1%, mājsaimniecību noguldījumiem 2018.gada laikā palielinoties par 8,7% un uzņēmumu noguldījumiem - par 2,5%.
Tāpat Purviņš atzīmē, ka, neraugoties uz to, ka augstāks nekā iepriekšējos pagājušā gada mēnešos bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apmērs, būtiskas īstermiņa kredītu atmaksas gada nogalē noteica nelielu iekšzemes kredītportfeļa sarukumu gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā.
Iekšzemes kredītportfelis salīdzinājumā ar novembra beigām saruka par 0,4%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem samazinājās par 0,3%, bet kredīti mājsaimniecībām - par 0,2%, kamēr gada laikā samazinājums bija par attiecīgi 4,3%, 5% un 5,4%, taču, izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, gada laikā bija pieaugums attiecīgi par 1,2%, 0,9% un 0,1%.
Purviņš arī norāda, ka atsevišķu lielu uz infrastruktūras attīstību virzītu aizdevumu izsniegšana decembrī noteica pēdējo četru gadu laikā lielāko mēnesī no jauna izsniegto kredītu apmēru - 370,7 miljonus eiro.
"Saglabājoties mērenai tautsaimniecības izaugsmei, mājsaimniecību uzkrājumi bankās turpinās stabili palielināties arī 2019.gadā, savukārt uzņēmumu kontu atlikumi būs atkarīgi no investīciju un importa darījumu nepieciešamības. Savukārt kreditēšana joprojām koncentrēsies uz infrastruktūras projektiem enerģētikā un transportā, mēreni turpinās augt arī uz ražošanas attīstību vērstu investīciju finansēšana un mājokļu kreditēšana," prognozē Purviņš.
2017.gadā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 235,8 miljoni eiro.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
