"Swedbank" peļņa Latvijā pērn samazinājās līdz 109 miljoniem eiro

© F64

Zemāku ienākumu dēļ Swedbank Latvijā peļņa 2018. gadā samazinājās līdz EUR 109 milj., salīdzinot ar EUR 113 milj. 2017. gadā.

Tīrie procentu ienākumi pieauga par 2 procentiem, ko sekmēja kredītportfeļa izaugsme. Kredītportfelis gada griezumā palielinājās par 5 procentiem, ko veicināja pieaugums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelī. Noguldījumu apjoms pieauga par 11 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi samazinājās par 11 procentiem zemāku aktīvu pārvaldīšanas ienākumu dēļ. Tai pat laikā augstāka klientu aktivitāte sekmēja maksājumu un karšu komisiju ienākumus. Pārējie ienākumi palielinājās par 21 procentu, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem apdrošināšanas jomā.

Kopējie izdevumi pieauga par 4 procentiem, ko galvenokārt ietekmēja augstākas personāla un ar normatīvajiem regulējumiem saistītās izmaksas. Kredītu kvalitāte ir spēcīga, iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanai nedrošajiem kredītiem sasniedzot EUR 2 milj..

“Finanšu nozarē 2018. gads bijis sarežģīts, taču Latvijai kopumā un vairumam tās iedzīvotāju ar pozitīvu zīmi. Savu otro simtgadi Latvija uzsākusi ar vēsturiski labāko ekonomisko situāciju, spēcīgu eksportu, augošiem uzkrājumiem un vidējo algu virs 1000 eiro. Ekonomiskā aktivitāte ir sekmējusi iedzīvotāju un uzņēmumu vēlmi ieguldīt attīstībā, kā rezultātā pērn 3500 ģimenes ar Swedbank finansējumu iegādājās jaunu dzīvesvietu, savukārt 2600 uzņēmumi paplašināja savu darbību, sekmējot lielāko kredītportfeļa pieaugumu pēdējo 10 gadu laikā. Aizvadītais gads iezīmējās arī izrāvienu Latvijas sabiedrības prasmēs izmantot mobilās tehnoloģijas - šobrīd jau katrs otrais Swedbank klients izmanto mobilo tālruni, lai uzzinātu konta atlikumu vai veiktu maksājumus, savukārt Smart-ID ļauj tiem atbrīvoties no tādas novecojušas tehnoloģijas kā kodu karte,” sacīja Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais