2019.gada valsts budžetu varētu pieņemt marta beigās, pauda jaunievēlētais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)
Ministrs uzsvēra, ka šā gada budžeta pieņemšana būs pirmais darbs, kam viņš pievērsīsies. Pēc Reira teiktā, optimistiskais scenārijs paredz, ka 2019.gada budžetu varētu pieņemt aprīļa sākumā, tomēr ministrs vēlas šo procesu paātrināt - līdz marta vidum vai beigām.
Reirs atzina, ka koalīcijas partneri nolēmuši, ka 2019.gada budžeta pamatā būs jau aizejošās valdības pieņemtais daudzgadu budžets, bet papildus tiks lemts par atsevišķu politiku turpināšanu, kas ir apstiprinātas Saeimā, piemēram, mediķu algas. Viņš gan piebilda, ka patlaban nav zināma fiskālā telpa, tāpēc ministrs nevarēja komentēt jautājumu par finansējumu jaunām prioritātēm. Tiesa, fiskālā telpa patlaban tiek aprēķināta, ņemot vērā jaunākās makroekonomikas prognozes.
Finanšu ministrs arī norādīja, ka budžeta pieņemšanas procesu ietekmēs tā saskaņošana ar Eiropas Komisiju, tomēr Reirs ir apņēmības pilns šo procesu paātrināt.
Vaicāts par valdības deklarācijā iekļauto mērķi veikt izmaiņas nodokļu pamatnostādnēs, Reirs skaidroja, ka tas nenozīmē nodokļu reformu, bet gan nodokļu sistēmas uzlabojumu.
"Doma ir tāda, ka 2018.gadā un 2019.gadā uzņēmēji strādā bez izmaiņām nodokļos, bet 2020.gada sākumā sāksim vērtēt nodokļu sistēmu. Pusgada laikā diskusijās ar uzņēmēju organizācijām spriedīsim par nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai tos varētu sākt piemērot no 2021.gada. Uzsveru, ka nodokļu pamatnostādnēs nav plānotas izmaiņas, bet gan uzlabojumi," teica finanšu ministrs.
Reirs kā piemēru nepieciešamajām izmaiņām nodokļu sistēmā minēja sarežģīto darbaspēka nodokļu aprēķināšanu. Ar nodokļiem saistītos jautājumus plānots nodot īpašai Saeimā izveidotai nodokļu politikas apakškomisijai.
Finanšu ministra uzmanības lokā būs arī jautājumi, kas saistīti ar finanšu noziegumu apkarošanu un Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju ieviešanu. ""Moneyval" ir četru ministru atbildība, turklāt premjers jau ir pateicis, ka tas būs viņa pirmais svarīgākais darbs - koordinēt šo jautājumu," informēja Reirs.
Kā ziņots, Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - "Jaunās Vienotības" (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot "KPV LV". No "KPV LV" deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Saskaņa".
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "Attīstībai/Par", "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "KPV LV".
