Ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, par ko liecina iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada pirmā ceturkšņa novērtējums, kas uzrāda pieaugumu par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī.
Ziņojumā teikts, ka situācija uzlabojusies, lielā mērā pateicoties eksporta pieaugumam. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms šī gada pirmajā ceturksnī bija par 4,6% lielāks nekā 2009.gada pirmajā ceturksnī. Imports tajā pašā laikā saruka par 2,7%. Latvijas eksporta un importa bilance ir līdzsvarojusies, un deficīts ir saglabājies 0,2% līmenī no IKP.
Savukārt iekšējais pieprasījums saglabājās zemā līmenī. 2010.gada pirmajā ceturksnī tas ir par 9% mazāks nekā pirms gada. Arī privātais patēriņš šā gada pirmajā ceturksnī bija zemāks nekā 2009.gada atbilstošā periodā, tomēr tas pieauga salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Vienīgā iekšējā pieprasījuma komponente, kas šogad turpina samazināties ir investīcijas. To galvenokārt ietekmē joprojām zemā ražošanas jaudu noslodze un banku piesardzīga uzņēmēju kreditēšana.
Uzlabojoties situācijai pasaules ekonomikā un palielinoties ārējam pieprasījumam, 2010.gada pirmajā ceturksnī jau vērojama tendence, ka tā saucamajās tirgojamās nozarēs izlaides apjomi pārsniedz iepriekšējā gada pirmā ceturkšņa līmeni. Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 6,8%, transporta un sakaru nozare par 2,3%, primārās nozares par 5,9%.
Vairumā pakalpojumu nozaru izlaides apjoms vēl nedaudz atpaliek no 2009.gada pirmā ceturkšņa līmeņa, īpaši sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tomēr dažās pakalpojumu nozarēs situācija pakāpeniski turpina uzlaboties, un salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir vērojams apjomu pieaugums, piemēram, tirdzniecībā. Par situācijas uzlabošanos liecina arī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums 2010.gada pirmajos mēnešos.
Konjunktūras apsekojumu rezultāti liecina, ka uzņēmēju novērtējums par turpmākās izaugsmes iespējām turpina uzlaboties. Tāpat uzlabojums ir vērojams gan rūpniecības, mazumtirdzniecības, būvniecības, pakalpojumu un patērētāju konfidences rādītājos.
Pozitīvas tendences vērojamas arī darba tirgū. Jau tagad, īpaši uz eksportu orientētās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka. Ja marta beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 194 000 bezdarbnieku, tad līdz jūnija beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 17 000. Tomēr kopumā situācija darba tirgū ir saspringta. 2010.gadā nodarbināto skaits samazināsies par 6,5%.
Lai gan pieprasījums pēc darbaspēka saruks, bezdarba rādītāji 2010.gadā vairs nepasliktināsies, jo samazināsies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Situācija darba tirgū stabilizēties 2011.gadā, kad sagaidāms nodarbināto skaita pieaugums, bet tas būs mērenākos tempos nekā izaugsme, jo izlaides pieaugums balstīsies ne tikai uz nodarbināto skaita palielinājumu, bet arī uz produktivitātes kāpumu.
2010.gada maijā cenas bija par 2,3% zemākas nekā pirms gada, taču jau kopš 2010.gada marta cenu izmaiņu dinamika vairs neliecina par deflācijas turpināšanos, kas bija raksturīga 2009.gada otrajā pusē, jo privātais patēriņš vairs nesamazinās un tas vairs nav faktors, kas var būtiski noteikt kopējā cenu līmeņa turpmāku samazināšanos. Lielāka ietekme uz vidējo cenu līmeni var būt ārējiem faktoriem, kas saistīti ar izmaiņām pārtikas un degvielas cenās. Tādēļ pēc sezonālā cenu samazinājuma, kas gaidāms vasaras mēnešos, rudenī var sekot cenu palielinājums un gada cenu kopīgās izmaiņas var būt tuvu nullei. Tomēr gada vidējais cenu līmenis 2010.gadā būs vismaz par 2%-2,2% zemāks nekā vidēji 2009.gadā, jo to nosaka cenu samazinājums iepriekšējā gada otrajā pusē.
Saglabājoties iepriekšminētajām pozitīvajām tendencēm, EM prognozē, ka turpmākajos ceturkšņos IKP pakāpeniski pieaugs. Tomēr kopumā 2010.gadā IKP līmenis būs par 3% zemāks nekā 2009.gadā, jo jāņem vērā, ka izaugsme atsākas no ļoti zema punkta.
Ekonomikas augšupeja Latvijā var atsākties 2011.gadā ar nosacījumu, ka pasaules finanšu tirgi būs pilnībā stabilizējušies un atjaunosies kreditēšana, kas dotu pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinās ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs. Tādējādi 2011.gadā sagaidāma uz eksportu orientēto nozaru straujāka attīstība. Tajā pašā laikā atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam, paredzams, ka pozitīvas izaugsmes tendences būs vērojamas arī uz iekšējo tirgu vērstās nozarēs.