LTRK: Latvijā jārada konkurētspējīgi priekšnoteikumi darbaspēka nodokļiem

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Latvijā jārada konkurētspējīgi priekšnoteikumi darbaspēka nodokļiem, tostarp samaksai par virsstundām un darba nespējas lapām, salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm, tostarp Lietuvu, Igauniju, Poliju, pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV) un potenciālo finanšu ministru Jāni Reiru (JV) pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

LTRK atgādināja, ka tās padomes locekļi šodien tikās ar Ministru prezidenta amata kandidātu un potenciālo finanšu ministru, kuri iepazīstināja ar deklarācijā iekļautajām prioritātēm, kā arī aicināja turpināt sadarbību, lai sasniegtu vienotu mērķi - valsts ekonomikas izaugsmi.

LTRK padomes locekļi norādīja, ka pašreiz valstī vērojamas vairākas būtiskas problēmas, kam nepieciešams steidzams risinājums, piemēram, darbaspēka nepietiekamība un izmaksas. "Jārada priekšnoteikumi, ka darbaspēka nodokļi, tostarp samaksa par virsstundām un darba nespējas lapām, visās algu grupās ir konkurētspējīgi, salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un citām valstīm reģionā," uzsvēra LTRK.

Tāpat uzņēmēju organizācijas ieskatā nav pieļaujama situācija, ka algas pieaug ātrāk nekā produktivitāte, kas var ietekmēt pašu uzņēmumu tālāko attīstību un ieguldījumu apjomu. Šī iemesla dēļ LTRK aicināja ierobežot nodarbināto strauju izmaksu palielināšanu, kā arī sasaistīt minimālās algas celšanu ar produktivitātes kāpumu.

Uzņēmēju biedrība arī norādīja, ka pirms kardinālu izmaiņu veikšanas, piemēram, izmaiņām ostu pārvaldībā, vispirms jāizvērtē citu valstu pieredze un jāpieņem izsvērti lēmumi, kas situāciju uzlabotu - būtu ekonomiski pamatoti. LTRK aicināja Kariņu un Reiru jebkādas nodokļu sistēmas izmaiņas veikt ārpus valsts budžeta gatavošanas un pieņemšanas procesa, lai nodrošinātu prognozējamību un stabilitāti.

LTRK padomes locekļu ieskatā patlaban sagatavotais deklarācijas melnraksts kopumā vērtējams pozitīvi, taču nepieciešams precizēt vairākus punktus, tostarp attiecībā uz e-vides sakārtošanu, atkritumu apsaimniekošanu un būvniecību. Vairākkārt tika pieminēts arī "Moneyval" ziņojums, aicinot izstrādāt ceļakarti uzņēmumiem, kā arī nelikt birokrātiskus šķēršļus biznesam. "Ikviens no mums vēlas strādāt caurspīdīgā finanšu vidē, taču nedrīkstam pārspīlēt, jo arī tas var radību būtiskas blaknes, jo īpaši domājot par uzņēmējdarbību," pauda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Savukārt Reirs tikšanās laikā pauda, ka prioritāri patlaban izveidot un apstiprināt valsts budžetu, iekļaujot Saeimā jau apstiprinātos lēmumus, kā arī ievērojot fiskālo telpu.

LTRK vienojās ar Kariņu un Reiru, ka sagatavos ierosinājumus deklarācijas un rīcības plāna sagatavošanai, jo pārrunāti tika daudzi jautājumi, skarot dažādas nozares.

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais