Pēc Labklājības ministrijas veiktajām prognozēm, vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā. Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.
Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies - lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.
Vienlaikus daudziem darba devējiem izteikta darbaspēka pieprasījuma apstākļos 2019. gadā būs jādomā arī par uzņēmumu darbības efektivizēšanu un produktivitātes celšanu, ieviešot automatizācijas un citus risinājumus. Tāpat konkurences cīņā par darbaspēku jāapzinās, ka aizvien aktuālāki kļūs ieguldījumi savu darbinieku izglītībā un motivācijā, kā arī drošas, veselīgas un motivējošas darba vides uzturēšanā, lai noturētu un piesaistītu darbiniekus.
Statistika rāda, ka 2018. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 59 tūkstoši bezdarbnieku un reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,4%. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2018. gada nogalē bija Rīgā (3,9%) un Rīgas reģionā (4,2%), bet lielākais Latgalē (14,7%).
Dati liecina, ka bezdarbnieku skaits Latvijā jau vairākus gadus samazinās. Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008. gada maijā - 4,8%, kad bezdarbnieku skaits valstī bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis - 2010. gada martā - sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku.
Salīdzinājumā ar Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas valstu nodarbinātības līmeni, Latvijā tas ir zemāks. Tas savukārt nozīmē, ka valstī vēl ir potenciāls piesaistīt darba tirgum ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.
