Latvijai parādījušās cerības paplašināt ekonomisko sadarbību naftas piegāžu jomā ar Baltkrieviju – šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko šonedēļ uzdeva valdībai meklēt iespējas piegādāt naftu caur Baltijas valstu ostām. Latvijas ostas un dzelzceļš ir gatavi uzņemt papildu kravas, tomēr izskan šaubas, vai Lukašenko plāni tiks realizēti, vēstī "LNT ziņas".
Naftas piegāžu alternatīvu meklējumu iemesls Baltkrievijā ir kārtējās nesaskaņas ar Krieviju tās veikto nodokļu manevru dēļ, kā rezultātā baltkrieviem Krievijā pirkt naftu kļūst neizdevīgāk. Latvijas ostas gribētu un ir gatavas pārkraut naftu, tomēr to pārstāvis norāda - šis ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums.
"Ja par naftas piegādēm un visām lietām Baltkrievijā atbild pats prezidents un ministru kabinets, tad Latvijā par to mazāk vai vairāk atbild tirgus. Viņi grib, lai tas būtu kaut kāds valsts kopējs uzņēmējdarbības sadarbības pamats, kā rezultātā nafta būs lētāka. Bet tas normāli funkcionējošā tirgus ekonomikai izskatās dīvaini," tā uzskata Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns. Otrs svarīgs jautājums ir naftas izcelsme un pastāv bažas, ka lētāku naftu Baltkrievija gribētu mēģināt ievest no sankciju sarakstos esošām valstīm. Tāpēc K.Leiškalns, gan paužot savu personisko viedokli, atzina: "Izskatās diezgan nereāli".
Tikmēr VAS "Latvijas dzelzceļš" uzskata - ja baltkrievi dabū naftas piegādātāju, Latvijas ostas var būt kā viena no alternatīvām naftas piegādē, jo šādi mēģinājumi nebūtu pirmā reize. "Tas ir reāli," uzskata VAS "Latvijas dzelzceļš" vadītājs Edvīns Bērziņš. Pirms vairākiem gadiem jau bija runas par Venecuēlas naftas piegādēm, tiesa, reāli darījumi tā arī nenotika. Tomēr dzelzceļš kaļ jaunus plānus par naftas piegādēm Baltkrievijai no Latvijas ostām.
"Gadu atpakaļ mēs jau bijām izstrādājuši kopā ar ostām, termināļiem piedāvājumu, kas īstenībā likās pievilcīgs baltkrieviem, tajā brīdī viņiem ar piegādātājiem nevedās sarunas, līdz ar to produkts dzīvē neīstenojās," tā atzina Bērziņš.
Par cik lieliem apjomiem varētu būt runa, grūti spriest. Jaunākie Satiksmes ministrijas apokopotie dati liecina, ka Latvijas lielajās un mazajās ostās pagājušā gadā kravu apgrozījums sasniedza 66,2 miljonus tonnu, kas ir par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Visvairāk no visām kravām - trešdaļa - ostās pārkrautas ogles, to apjomi pieauga par 19%, bet 21%ts veidoja naftas produkti, kuru apjoms mazinājās par 12%s. Jēlnafta pārkrauta salīdzinoši niecīgos apjomos. Un liela daļa kravu ostās piegādāta pa dzelzceļu - dzelzceļa tranzīta apjoms caur ostām pērn bija 39,4 miljoni tonnu, kas ir par 12% vairāk. Bet kopumā pa dzelzceļu pārvadāti 49,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2017. gadā.
