Šobrīd "politiskais klimats" starp Latviju un Krieviju ir daudz labvēlīgāks, nekā tas bija iepriekš, tāpēc Krievijas privātie komersanti arvien vairāk sāk uzticēties Latvijai kā drošam partnerim, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijā (SM).
Krievija kā jebkura cita valsts vēlas novirzīt kravu plūsmas uz savām ostām. Latvija ar to rēķinās, tādēļ Latvija uzdevums ir savlaicīgi reaģēt un izstrādāt piedāvājumus, kas būtu interesanti arī Krievijai, tādējādi kopīgi tiktu realizēti abpusēji izdevīgi projekti. Latvijas ostas ne tikai nostiprina savas pozīcijas, bet arī meklē jaunus tirgus, jaunas kravu plūsmas, piemēram, no Āzijas valstīm, norāda SM.
Pašlaik prioritāte ir konteinerkravu apjomu piesaistīšana gan virzienā no ostām uz Krieviju un citām NVS valstīm, gan pa sauszemi no Āzijas, galvenokārt Ķīnas ziemeļrietumu reģioniem.
Latvijā aktīvi strādā Krievijas nozīmīgākais dzelzceļa konteineru pārvadātājs "Transkonteiner". Veiksmīgi attīstās konteinervilciens "Baltika-Tranzit" uz Centrālāzijas valstīm. Pēdējā laikā to arvien vairāk izmanto ASV bruņotie spēki NATO apgādēm Afganistānā. Uzsākts darbs arī pie vēl viena konteinervilciena izveidošanas uz Azerbaidžānu, informē SM.
Tiek risinātas arī problēmas nodokļu administrēšanas jomā loģistikas sektorā. Finanšu ministrija esot piekritusi virzīt vairākus SM rosinātos priekšlikumus. Kā piemērus SM min ierosinājumu atcelt preču pavadzīmju rēķinus ar VID izsniegtajiem numuriem, ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izvēles normas, īpaši atlikto PVN par importu, kā arī ieviest atbrīvojumus no muitas parāda galvojuma sniegšanas preču pagaidu uzglabāšanai un preču ievešanai muitas noliktavās.
Ieviešot šos atvieglojumus, Latvija iegūtu ļoti nozīmīgas priekšrocības distribūcijas darbībām un izveidotos par distribūcijas centru Baltijas valstīs un varētu 24 stundu laikā veikt piegādes klientiem Baltijas valstīs un arī līdz Maskavai vai Stokholmai, uzskata SM.
Pēdējā statistika rāda kravu apjomu pieaugumu ostās par 0,6%. Lielākajās kravu grupās oglēs un naftas produktos ir ievērojams pieaugums. Samazinājums ir konteineru un ro-ro kravās, kas faktiski ir patēriņa preces un kuru samazinājums ir skaidrojams ar kopējās krīzes iespaidu, skaidro ministrija.
Jau ziņots, ka Krievijas vicepremjers Sergejs Ivanovs darba vizītes gaitā Kaļiņingradas apgabalā sacījis, ka Krievija tuvāko divu trīs gadu laikā var pilnībā atteikties no Baltijas valstu ostu kravu pārkraušanas pakalpojumiem, vēsta interneta medijs RBK.
"To sekmēs tas, ka jaunā Ustjlugas osta darbu uzsāks pilnā apjomā, cita starpā arī uzņemot automobiļu kravas, kas tiek pārvadātas ar jūras transportu," sacīja Ivanovs. Turklāt Krievija varētu sākt apkalpot daļu tranzītkravu.
Krievijas Baltijas jūras ostas ilgtermiņa perspektīvā būs galvenie Krievijas starptautiskās tirdzniecības vārti, norādīja vicepremjers.
Viņš atgādināja, ka vēl pirms dažiem gadiem 90% visa Krievijas preču importa un eksporta gāja caur Baltijas valstu ostām.
"To saprotot, mēs ziemeļrietumos sākām attīstīt gan īpašās ostas - Visocku un Primorsku, gan arī daudzprofila ostas - Ustjlugu un Kaļiningradu. Tādējādi tikai 2008.gada laikā Krievija par 20% samazinājusi ārvalstu ostās pārkrautu kravu apjomu," norādīja Ivanovs.