Kā turpmāk varēs rīkoties valdība, ja kāda pašvaldība nodarīs zaudējums valsts budžetam?
Gadījumos, kad pašvaldības darbības vai bezdarbības rezultāta tiks pārkāptas valsts starptautiskās saistības un nodarīti zaudējumi valsts budžetam, valdība ar attiecīgo vietvaru varēs slēgt brīvprātīgu vienošanos par pilnīgu vai daļēju zaudējumu kompensāciju valsts budžetā, paredz valdībā atbalstītie grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem".
Tieslietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban visus izdevumus un kompensācijas, kas Latvijai piespriestas ar starptautiskas tiesas spriedumu, sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Proti, par starptautisko tiesību pārkāpumiem atbild valsts kā starptautisko tiesību subjekts.
Tas nozīmē, ka arī gadījumos, kad zaudējumi radušies pašvaldības darbības vai bezdarbības rezultāta, tos sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Tomēr turpmāk pašvaldībām būs iespēja slēgt vienošanos ar Ministru kabinetu par zaudējumu atmaksu. Turklāt tā būs brīvprātīga un sankcijas par tādas neslēgšanu netiks paredzētas, izriet no Tieslietu ministrijas (TM) skaidrotā.
"Vienošanās tiek slēgta brīvprātīgi. Normatīvajā regulējumā par vienošanās noslēgšanas kārtību nav paredzēts noteikt piespiedu mehānismu vai sankcijas gadījumā, ja pašvaldība nepiekrīt noslēgt vienošanos. Ievērojot valsts pārvaldes vienotības principus, netiek paredzēta strīdu izskatīšana administratīvajā vai vispārējās jurisdikcijas tiesā, vai cita veida specializētā strīdu izšķiršanas iestādē," skaidro TM.
Vienošanās tiks slēgta gadījumos, kad ar starptautiskas tiesas vai tribunāla nolēmumu konstatēts, ka Latvija pārkāpusi savas starptautiskās saistības un par šo pārkāpumu personai maksājama zaudējumu atlīdzība, soda nauda vai cita veida finansiāla kompensācija, un konstatēts, ka pārkāpuma pamatā ir darbības, ko pašvaldība veikusi savas autonomās kompetences ietvaros.
Šādas situācijas var rasties gan starptautisko arbitrāžu spriedumos ieguldījumu aizsardzības strīdos, gan Eiropas Savienības Tiesas lietās, gan potenciāli izrietēt no citiem starptautisko tiesu institūciju nolēmumiem, skaidrots grozījumu anotācijā.
Vienošanos varēs slēgt par zaudējumu summas pilnīgu vai daļēju kompensāciju valsts pamatbudžetā, vienlaikus ņemot vērā pašvaldības finansiālās intereses un iespējas. Kārtējā gadā atmaksājamais zaudējumu maksimālais apjoms nedrīkstēs pārsniegt 2% no konkrētās pašvaldības saimnieciskajā gadā plānotajiem budžeta izdevumiem, neņemot vērā arī izdevumus, kas tiek segti no valsts budžeta vai citu pašvaldību transfertiem noteiktam mērķim, kā arī izdevumus iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
Vienojoties par zaudējumu atmaksas grafiku, būs jāievēro, ka pašvaldības kārtējā gada budžetā plānoto saistību atmaksu summa nedrīkstēs pārsniegt 20% no vietvaras kārtējā gadā plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem - bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām izlīdzināšanas fondā.
Vienošanās mehānismu varēs piemērot tikai gadījumos, ja pārkāpumā būs konstatējama pašvaldības atbildība par starptautisko tiesību normu pārkāpumu un šāda rīcība radījusi starptautiski tiesiskas sekas.
Mehānisms neparedz vienošanās slēgšanu, piemēram, gadījumā, ja valsts starptautiskās atbildības pamatā bijušas neatbilstošas likuma vai Ministru kabineta noteikumu tiesību normas. Vienošanās nav plānots slēgt arī gadījumos, ja pārkāpumu izraisījusi pašvaldības rīcība saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošo noteikumu normām, kas iepriekš saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.