Gada nogalē Kazahstānā svin Kazahstānas Republikas neatkarības dienu, kā arī Pirmā Kazahstānas Republikas Prezidenta dienu.
Šiem notikumiem par godu Kazahstānas vēstniecība Rīgā rīkoja pieņemšanu, kurā pulcējās abu valstu diplomāti, politiķi, amatpersonas, uzņēmēji un radošas personības. Kazahstānas Republikas konsuls Latvijā Kairats Kambarovs uzrunā viesiem sacīja: «Latviju un Kazahstānu vieno draudzīgas un ilgas partnerattiecības. Aktīvi turpinās ekonomiskā sadarbība. Kazahstāna vienmēr ir uzsvērusi, ka Latvija tai ir iezīmēta tranzīta kartē milzīgā nākotnes megaprojekta Jaunais zīda ceļš ietvaros. Top jauni kontakti inovāciju jomā, rodas projekti finanšu un ražošanas nozarēs. Tāpat noris aktīva abu valstu sadarbība pašvaldību līmenī, zinātnē un kultūrā.»
Šogad jaunu impulsu ieguvusi tūrisma nozare - aprīlī nacionālā aviācijas kompānija airBaltic uzsāka tiešos lidojumus no Rīgas uz Almati. «Aviācijas tilts, kas savieno Latviju un Kazahstānu, paver jaunas sadarbības iespējas,» sacīja Rīgas domes Attīstības komitejas vadītājs Maksims Tolstojs. «Uzreiz jūtami pieauga tūristu skaits no Kazahstānas. Un šie tūristi ir arī potenciālie investori.»
Latvijas un Kazahstānas kopīgā biznesa pārstāvis, PNB bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels pauda: «Abu valstu uzņēmēji atrod kopēju valodu. Latvija mūsu Kazahstānas kolēģiem ir drošs tilts uz Eiropu un Skandināvijas valstīm. Izmantojot mūsdienīgus finanšu instrumentus, inovatīvus risinājumus un profesionālus kadrus, mēs varam sasniegt spīdošus rezultātus.»
Makroekonomikas skaitļi liecina, ka īsā laika posmā Kazahstāna ir paveikusi apbrīnojamu uzrāvienu, pārtopot no pilnīgi sabrukušas postpadomju zemes par mūsdienīgu un attīstītu valsti. Pašlaik valstī, kur ir 18 miljoni iedzīvotāju, iedibināts veiksmīgs tirgus ekonomikas modelis. Ir izdevies pārvarēt globālās krīzes sekas. Šā gada desmit mēnešu rezultāti liecina, ka Kazahstānas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir 4,1%, bet rūpniecības pieaugums ir vairāk nekā 7%. Lai gan pastāv iesīkstējis uzskats, ka Kazahstāna turas uz izejvielu eksporta, ražošana pašlaik pārsniegusi 40% no valsts ekonomikas. Kazahstānā pašlaik notiek kārtējais, kā kazahi paši saka, trešais valsts modernizācijas posms. Saskaņā ar divām iepriekšējos gados pieņemtām industrializācijas programmām valstī dibināti 1250 jauni uzņēmumi, radot vairāk nekā 300 tūkstošus darba vietu. Valstiski tiek stimulēts tāds eksports, kas nav izejvielu eksports.
Pēdējos 20 gados tiešo ārvalstu investīciju apjoms ir bijis 260 miljardi eiro. Tas panākts ar investoriem pievilcīgu nodokļu atlaižu, atvieglojumu un valstiska atbalsta politiku.
IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis no 500 uz 9000 eiro, nabadzība samazināta 13 reižu, bezdarba līmenis krities uz 4,9%.
1997. gadā pēc Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva ierosmes valsts galvaspilsēta tika pārcelta no Almati uz Astanu. Tajā vietā bezgalīgas stepes vidū atradās panīkusī Ceļinograda. Pavisam īsā laikā ir radusies liela, apbrīnojama pilsēta ar ultramodernu arhitektūru, kurā pašlaik dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku. Pilsētas attīstībā ieguldīti 44 miljardi eiro. Pagājušajā gadā Astanā notika pasaules izstāde Expo 2017 Nākotnes enerģija, kuru apmeklēja četri miljoni tūristu. Izstādē piedalījās 115 valstis un 22 starptautiskās organizācijas. Latvijas paviljons saņēma speciālu balvu.
Kazahstāna Latvijai ir nozīmīga partnere tranzīta un loģistikas jomā. Neatkarības gados Kazahstānā uzbūvēti 12 jauni autoceļi un 2,5 tūkstoši kilometru jauna dzelzceļa. Pēdējos desmit gados transporta un loģistikas infrastruktūrā ieguldīti 26 miljardi eiro. Pie robežas ar Ķīnu atvērta sausā osta Horgos, kas ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem punktiem tranzītā starp Rietumķīnu un Rietumeiropu. Kazahstāna ir kļuvusi par tranzīta valsti starp Āzijas Kluso okeānu un Eiropu.
Latvijai tāda bagāta un stabila partnere kā Kazahstāna ir ļoti nozīmīga un perspektīva, īpaši pašreizējos apstākļos, kad attiecības ar Krieviju ir visnotaļ sliktas.
