Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā varētu augt par 2,8-3,6%, prognozēja banku analītiķi.
Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka pēc diviem ļoti straujiem izaugsmes gadiem, ekonomikas izaugsme Latvijā 2019.gadā, visticamāk, kļūs lēnāka.
"Pasaules ekonomikā būtiski pieaugusi nenoteiktība un ekonomikas rādītāji vairs nav ne tuvu tik iepriecinoši kā 2017.gada nogalē, savukārt būvniecībā esam jau sasnieguši šī izaugsme cikla maksimumu un šajā nozarē nākamgad sagaidu daudz piezemētāku pieaugumu robežās no 5% līdz 10% salīdzinājumā ar aptuveni 20% iepriekšējos divos gados. Šo faktoru ietekmē Lietuvas ekonomikas izaugsme jau 2018. gada trešajā ceturksnī noslīdējusi līdz 2,4% un ekonomikas ciklā Baltijas valstis parasti viena no otras tālu neatpaliek. Tādēļ, pēc manām prognozēm, Latvijas IKP pieaugums nākamgad būs robežās no 2,8% līdz 3% salīdzinājumam ar vairāk nekā 4,5% 2017. un 2018.gadā," teica Āboliņš.
Viņš norādīja, ka rūpniecības un eksporta attīstība lielā mērā būs atkarīga no ārējās vides. Eirozonā izaugsme bremzējas un arvien vairāk atpaliek no ASV, savukārt ražotāju noskaņojuma rādītāji vadošajās ekonomikās šobrīd ir drīzāk ar lejupejošu tendenci un norāda uz lēnāku pasaules tirdzniecības izaugsmi tuvākajos ceturkšņos. Tāpat pieaugušas svārstības finanšu tirgos un bažas par situāciju ASV mājokļu tirgū, strauji kritušās energoresursu cenas un joprojām ļoti aktuāli ir politiskie riski saistībā ar tirdzniecības kariem, "Brexit", kā arī atsevišķu eirozonas valstu budžeta politiku.
Vienlaikus Āboliņš atzīmēja, ka Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst iekšējie ierobežojumi. Investīciju apmērs rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports. No pakalpojumu nozarēm vairāk nekā 10% kāpums sagaidāms informāciju un telekomunikāciju pakalpojumos, kā arī labus rezultātus, visticamāk, varēs redzēt tūrismā, biznesa pakalpojumos un aviācijā.
Savukārt lielākie riski pakalpojumu jomā, pēc Āboliņa teiktā, ir nozarēs, kur 2018.gadā nerealizējās negatīvie riski, kas tika gaidīti gada sākumā. "Nerezidentu depozītu aizplūde ekonomikas lielajos ciparos pagaidām atspoguļojusies tikai daļēji, savukārt tranzītā šogad pārvadāts lielākais kravu apmērs vairāku gadu laikā, jo infrastruktūras remontu dēļ tika ierobežota Krievijas Baltijas jūras ostu caurlaidība. No šīm nozarēm pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmē 2019.gadā nesagaidu," viņš sacīja.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna aģentūrai LETA sacīja, ka šogad Latvijas ekonomika baudīja straujāku izaugsmi nekā Igaunija un Lietuva, pārsniedzot 4%, taču nākamajā gadā ekonomikas izaugsme pamazām palēnināsies - to noteiks gan vājāks ārējā pieprasījuma kāpums, gan darbaspēka un citi ierobežojumi Latvijā.
"Redzams, ka lielākās Latvijas nozares - rūpniecība un tirdzniecība - jau aug lēnāk nekā pērn vai pat vēl šā gada pirmajā pusē. Līdzīgi arī būvniecības izaugsme jau piebremzējusies. Sagaidāms, ka vairums nozaru tomēr augs arī nākamajā gadā, proti, izaugsme vēl arvien būs plaša. Izņēmums varētu būt finanšu sektors, kur turpināsies nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sašaurināšana. Arī transporta sektors ir diezgan ievainojams - šā gada straujā izaugsme, visticamāk, ir īslaicīga, bet pašlaik vēl grūti spriest, vai izaugsme transportā tikai palēnināsies vai arī redzēsim kritumu," teica Strašuna.
Viņa prognozēja, ka 2019.gadā Latvijas ekonomika pieaugs par 3%, kas, lai arī ir būtiski lēnāk nekā šogad, bet vēl arvien diezgan spēcīgi.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka, vērtējot Latvijas ekonomikas perspektīvas, ir jāseko globālajām tendencēm. "Lai arī globālie lejupslīdes riski ir pieauguši, izaugsmei vājinoties Rietumeiropā un Āzijā, 2019.gadā tiek sagaidīta izaugsmes turpināšanās. Globālā IKP pieaugums nākamgad tiek vērtēts 3,6% apmērā, salīdzinājumā ar 3,8% šogad. Pasaules tirdzniecības saspīlējums, izmaiņas monetārajā politikā un nenoteiktība par "Brexit" procesu, kā arī tradicionālie cikliskie spēki būs jūtami faktori nākamgad. Atšķirībā no ASV, izskatās, ka izaugsme eirozonā 2017.gadā ir sasniegusi maksimumu. Vājāk nekā prognozēts ir veicies apstrādes rūpniecībā un eksportā, kur ir skaidri saskatāma palēnināšanās. Viens no palēnināšanās faktoriem ir notikumi autobūvē - jaunu emisiju standartu ieviešana. Tajā pašā laikā uzņēmēju noskaņojums norāda uz normālas izaugsmes turpināšanos. Arī mājsaimniecību noskaņojums joprojām ir pietiekami augstā līmenī. Tādejādi eirozonai ir labs potenciāls turpināt eksporta, kapitāla izdevumu, kā arī mājsaimniecību patēriņa virzītu izaugsmi nedaudz zem 2% apmērā," viņš klāstīja.
Gašpuitis atzīmēja, ka Latvija 2018.gadā uzrādīja ļoti labu izaugsmes tempu, gan objektīvu faktoru, gan arī ar veiksmes palīdzību. Gada deviņos mēnešos Latvijas IKP ir audzis par 4,7%. Lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums.
"Sekojot globālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies," teica Gašpuitis, piebilstot, ka mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinuļiem, jo situācija tam ir labvēlīga darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma un skatījuma uz nākotni. Tāpat nozīmīgs faktors būs kapitāla izdevumi, ko stimulēs Eiropas Savienības (ES) fondi. Uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus varētu nedaudz iet mazumā ārējo apstākļu un arī augošo būvniecības izmaksu dēļ, bet globālās konjunktūras dēļ būs mazāk labvēlīgi apstākļi eksporta izaugsmei.
"Tuvākajos gados fokusā būs būvniecības sektors, kur parādās arvien izteiktākas pārkaršanas pazīmes. Nozarē algas kāpj griezdamās, no kā veidojas blakusefekti. Nozare sāk piesaistīt citu nozaru darbiniekus, gan viesstrādniekus, bet strauji augošo izmaksu dēļ ir projekti, kas tiek atlikti. Turpmākajos divos gados ES fondi turpinās ieplūst, kas noturēs aktivitāti gan nozarē, gan ekonomikā kopumā. Tādēļ jautājums ir par spējām audzēt jaudas un efektivitāti, lai uzturētu izaugsmi un vadītu izmaksu kāpumu. 2018.gadā īpaši patīkami redzēt noturīgo izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos. Visticamāk, ka kāpums turpināsies arī nākamgad. Zināms pārsteigums ir kāpums transporta un uzglabāšanas nozarē, kas pretēji gaidītajam šogad ir izaugsmi balstījusi. Ir grūti prognozēt, vai nākamgad nozare izaugsmi balstīs, vai vilks uz leju. Tas lielā mērā būs atkarīgs no Krievijas īstenotās politikas un dažādiem īstermiņa nosacījumiem. Lai arī mājsaimniecību patēriņš ir audzis visai veselīgā tempā, mazumtirdzniecībā kāpums ir bijis gana pieticīgs un viduvējs kāpums turpināsies arī nākamgad. Līdzīgas tendences būs vērojamas arī citos pakalpojumos, tūrismā, izklaidē. Ar cerību jāuzlūko apstrādes rūpniecība, kas varētu turpināt salīdzinoši lēnu izaugsmi. Liels balsts tai būs iekšējais patēriņš. Tas, kā veiksies lauksaimniecībā, noteiks laika apstākļi. Kā rāda pēdējie gadi, priecāties par nozari, pirms raža nonākusi apcirkņos, ir pāragri," minēja Gašpuitis.
Viņš prognozēja, ka Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 4,3%, savukārt nākamajā gadā Latvijas IKP pieaugums varētu būt 3,5% apmērā.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2019.gadā Latvijas IKP varētu pieaugt par 3,6%, kas ir būtiski mazāk nekā šogad, kad pieaugums varētu būt 4,7% apmērā, taču joprojām labi. Savukārt 2020.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme, visdrīzāk, turpinās pavājināties, galvenokārt pasaules ekonomikas cikla dēļ, bet 2021.-2022.gadā atkal var cerēt uz izaugsmes tempu paātrinājumu lielā mērā saistībā ar iespējamo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu aktīvās fāzes sākumu.
"Šogad par otro straujāk augošo ekonomikas nozari kļuvuši informācijas un sakaru pakalpojumi, galvenokārt pateicoties programmatūras pakalpojumu eksportam. Ļoti iespējams, ka nākamgad šī nozare ieņems pirmo vietu. Taču joprojām straujš kāpums varētu būt arī celtniecībā, jo par to signalizē būvatļauju dati. Uzminēt, kura no šīm nozarēm būs straujāk augošā, šobrīd šķiet neiespējami. Tāpat starp straujāk augošajām nozarēm būs sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana, kā arī komercpakalpojumi. Abos gadījumos noteicošais faktors būs pakalpojumu eksports," teica Strautiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Banka nākamajā gadā sagaida Latvijas IKP pieaugumu 3,6% apmērā.
