Saskaņā ar neoficiāli publiskotiem Latvijas Bankas aprēķiniem Brexit negatīvā ietekme uz iekšzemes kopproduktu triju gadu periodā varētu svārstīties no 0,6 līdz 1,7 procentiem. Ietekme uz tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no tā, vai britu parlaments ratificēs vienošanos ar Eiropas Savienību. Ja ne – iestāsies haoss.
Ārlietu ministrija ir aplēsusi Lielbritānijas izstāšanās tiešo ietekmi uz Latvijas valsts budžetu. Pirmkārt, tā saistīta ar darba slodzes pieaugumu Muitai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestam. Iestādēm nepieciešamas papildu štata vietas. Visvairāk tieši Muitai - vajadzīgi 48 darbinieki. Vēl jāveic izmaiņas informācijas sistēmās, jāpielāgo infrastruktūra, jāīsteno komunikācijas pasākumi. Tas viss tāpēc, ka, izstājoties no Eiropas Savienības vienotā tirgus, uz Karalisti vairs neattieksies noteikumi par brīvu preču, kapitāla un pakalpojumu apriti. Viss jāuzrauga. Ja izstāšanās būs bez vienošanās - papildu izdevumi būs 2,6 līdz 4,9 miljoni eiro nākamajā gadā. Ja ar vienošanos - vidēji par 300 tūkstošiem mazāk. Papildu nauda kontroles dienestu darbībai būs nepieciešama arī turpmākajos gados.
Tāpat papildu tēriņi var rasties valsts sociālajā budžetā - no deal gadījumā - nenoslēdzot vienošanos ar ES - Lielbritānija var atteikties eksportēt uzkrātos pabalstus. Tādā gadījumā personām, kas atgriezīsies mājās, pabalstus un pensijas maksās Latvija.
Daudz lielāki papildu tēriņi sagaidāmi saistībā ar iemaksām kopējā ES budžetā. Ja briti izstājas bez vienošanās, viņiem vairs nav nekādu juridisku saistību papildināt bloka kasi, un tādā gadījumā iztrūkums tiek sadalīts uz galviņām - 27 dalībvalstīm. Ārlietu ministrija pieņem, ka Latvijas iemaksas budžetā varētu pieaugt vidēji par 8,9% gadā. Precīzu no deal scenārija ietekmi uz dalībvalstu iemaksām vēl nav iespējams pateikt, jo sarunas par daudzgadu budžetu un finansējuma avotiem turpinās. Nu jau skaidrs, ka tā apstiprināšanai tiks gaidīts jaunais parlaments. Taču aptuvenu nojausmu par gaidāmajiem tēriņiem var gūt, pieauguma prognozi piemērojot nākamā gada provizorisko iemaksu apjomam, kas ir 272 560 000 eiro. Papildus nāktos iemaksāt gandrīz 22 miljonus eiro. 2020. gadā vēl vairāk - 25,5 miljonus.
Kas attiecas uz naudu, ko mēs saņemam no Eiropas fondiem, arī te viss atkarīgs no tā, vai briti aiziet ar vai bez vienošanās. Ja izstāšanās līgums 30. martā stājas spēkā, Lielbritānija savas finanšu saistības turpina pildīt līdz 2020. gada beigām un šā budžeta perioda programmu noslēgumam. Ja līguma nav, tad veidosies robs britu iemaksu apmērā, un, piemēram, iepriekšējā periodā tie bija 5-7% no ES kopējā budžeta. Attiecīgi šāds samazinājums gaida ES fondu lietotājus Latvijā, tajā skaitā jau uzsāktajos projektos.
Šobrīd tikai dažām tautsaimniecības nozarēm ir priekšstats, kas notiks sliktākā scenārija gadījumā. Pārvadātājiem tā būs garantēta nīkšana uz robežas - degvielas un naudas svilināšana. Un līdz ar to arī visiem, kas kaut ko eksportē. Neatkarīgā jau vēstīja, piemēram, mūsu celtnieku līgumos ar britiem jau tiek iekļautas atrunas, ka viņi uzņemas muitas izdevumu segšanu, bet ne dīkstāves radītus zaudējumus. Un tādi gaidāmi visām nozarēm, kas eksportē savas preces uz Karalisti.
Vēl jau tiek cerēts, ka briti līgumu ratificēs - balsojums notiks janvāra otrā pusē. Taču politiskajās un diplomātiskajās aprindās jau runā, ka būtu jānotiek brīnumam, lai viņu parlaments piekāptos. Tas savukārt nozīmē, ka gaidāma smagā piezemēšanās ar grandiozu jucekli ilgstošā laika posmā. Ar to jārēķinās arī Latvijas pavalstniekiem - gan savā zemē, gan Apvienotajā Karalistē mītošajiem.
