NRA pēta: Kuri ir dāsnākie un skopākie darba devēji pārdevējiem?
Lielāku atalgojumu mazumtirdzniecībā var nopelnīt, strādājot elektronikas veikalā Rīgā, savukārt pārtikas lielveikalos reģionos darbinieku atalgojums ir visai knaps, liecina Neatkarīgās pētījums.
Sākot ar novembra beigām, darba sludinājumos ir jānorāda ne tikai prasības, kādas tiek izvirzītas pretendentam, bet arī attiecīgā amata darba algas amplitūda, kā to paredz izmaiņas Darba likumā. Potenciālā bruto darba alga ir jānorāda mēneša vai gada griezumā vai arī kā stundas tarifa likme. Diemžēl ne visi darba devēji to ievēro, jo daļā sludinājumu darbiniekus joprojām vilina ar nekonkrētiem solījumiem, piemēram, izaugsmes iespējām, konkurētspējīgu atalgojumu, neprecizējot, cik tas īsti ir liels.
Personāla atlases uzņēmums WorkingDay gan norāda, ka likumā nav strikti noteikts, cik plaša drīkstēs būt amplitūda, tāpēc teorētiski tā varētu būt arī no 500 līdz 5000 eiro.
Tiesa, tik plašu amplitūdu gan neviens darbinieku meklētājs šobrīd neizmanto. Pārlapojot sludinājumus sludinājumu portālā cv-online, Neatkarīgā secina, ka starp dažādiem mazumtirgotājiem un veikalu tipiem atšķirība ir visai ievērojama. Piemēram, apģērbu pārdevējam konsultantam Elkor veikalā tiek solīti 600 eiro mēnesī, bet pārdevējam konsultantam Euronics veikalā no 800 līdz 1800 eiro mēnesī.
Arī sludinājumos, kuros ir uzrādīta stundas tarifa likme, atšķirība ir ievērojama. Piemēram, pārdevējs konsultants Duty free veikalā lidostā Rīga var rēķināties ar 4,81 eiro stundā (uz papīra), savukārt pārdevējam kasierim Supernetto veikalā reģionā solītās darba algas lielums ir no 2,90 līdz 3,10 eiro stundā (uz papīra).
Pārtikas lielveikali knapāko atalgojumu salīdzinājumā ar elektronikas veikaliem cenšas kompensēt ar citiem labumiem, piemēram, Rimi nodrošina atlaides darbiniekam un vēl vienai personai pirkumiem Rimi un Supernetto veikalos, veselības apdrošināšanu pēc viena nostrādāta gada, bezmaksas pusdienas, transporta kompensāciju un apmaksātu dienesta viesnīcu, braucot strādāt no Latvijas reģiona uz Rīgu. Arī Maxima Latvija rūpējas par saviem darbiniekiem, gan nodrošinot pusdienas bez maksas, gan veselības apdrošināšanu pēc viena nostrādāta gada utt.
Mazumtirdzniecības sektorā atalgojuma lielums diemžēl atšķiras arī atkarībā no tā, vai veikals atrodas Rīgā vai ārpus tās. Daļā gadījumu pārdevēja vai kasiera alga reģiona veikalā ir par aptuveni 100 eiro mazāka nekā tā paša tīkla veikalā galvaspilsētā.
Līdz novembra beigām tikai retajā sludinājumā bija norādīta darba alga. «Viens no iemesliem, kāpēc darba devēji negribīgi izpauž atalgojuma līmeni savā uzņēmumā - jo tas paver darbinieku pārvilināšanas iespēju uz «turīgākiem» uzņēmumiem. Atsevišķos gadījumos darba devēji atalgojuma līmeni traktē pat kā komercnoslēpumu, jo tas atklāj konkurentiem saražotā produkta pašizmaksas līmeni un rada ērtu situāciju «cenu karam». Atalgojuma nenorādīšana darba sludinājumā ir skaidrojama arī ar to, ka darba devējs vēlas paturēt iespēju mainīt atalgojumam paredzēto budžetu gadījumā, ja darba kandidāts izrādās izcils, bet ar augstākām atalgojuma prasībām, nekā plānots attiecīgajam amatam - darba pārrunās ir iespēja «izspēlēt trumpi», piedāvājot augstāku atalgojumu,» skaidro WorkingDay mārketinga direktors Māris Silinieks.
Pret darba algas norādīšanu sludinājumos iebilda arī Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTKR). Tās biedri uzskatīja, ka algas norādīšana darba sludinājumos apdraudēs uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijas, gan Baltijas reģiona mērogā, jo brīvi pieejama informācija par atalgojumu veicinās darbinieku, jo īpaši augsti kvalificēta, pārpirkšanu.
Darba meklētāju nostāja savukārt ir gluži pretēja - daudz vienkāršāk ir izvēlēties amata konkursu, ja no paša sākuma ir zināms piedāvātais atalgojuma līmenis. Nav jātērē laiks pieteikuma sūtīšanai un darba pārrunām, lai beigās uzzinātu, ka piedāvātais atalgojums ir pārāk zems.
