Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

APTAUJA: 27% iedzīvotāju maciņš šogad kļuvis vēl plānāks

© SCANPIX

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki, un viņu noskaņojums nav tik optimistisks. Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% izjutuši uzlabojumu. Savukārt 27 procentiem maciņš bijis plānāks nekā pērn.

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotās vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies - ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Tomēr novērojama tendence, ka 2018. gadā ir pieaudzis to ģimeņu ar zemiem ienākumiem īpatsvars, kas norādījušas uz finanšu situācijas pasliktināšanos. Gandrīz puse jeb 46% aptaujāto, kuru ienākumi ir zemi, atzinuši, ka šā gada laikā ģimenes maciņš kļuvis plānāks, tostarp 20% iedzīvotāju finanšu situācija pasliktinājusies ievērojami. Kā norāda E. Kropa, tas savā ziņā ir skaidrojams ar īstenotās nodokļu reformas trūkumiem: «Reformas rezultātā izteikti zemu algu saņēmējiem, kuriem jau līdz šim bija piemēroti nodokļu atvieglojumi un kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksāja, finanšu situācija praktiski nemainījās vai pat pasliktinājās, jo tika palielinātas sociālās iemaksas.»

Swedbank finanšu institūta vērtējumā mājsaimniecību finanšu situācija uzlabojas, jo šogad ieviesta jauna piemaksa vecākiem, bijusi pensiju indeksācija, samazināts PVN augļiem un dārzeņiem, ir plašāka valsts atbalsta programma mājokļa iegādei.

Kā noskaidrots pētījumā, kopumā Latvijas iedzīvotāji jūtas droši par savu darba vietu un daļa praktiski ir izjutuši kopējo ienākumu pieaugumu. Tiesa, pozitīvo finanšu pienesumu šā gada laikā mazinājis izdevumu slogs, kas palicis nemainīgs vai pat pieaudzis. Pēc iedzīvotāju domām, galvenie rūpju faktori mājsaimniecību budžetam bijuši valsts likumdošanas izmaiņu ietekme uz izdevumiem, augošie transporta izdevumi, kā arī tēriņi par pārtiku un mājokli. «Ikmēneša tēriņi par mājokli un pārtiku likumsakarīgi rada vislielākos izdevumus ģimenēm, jo tās ir galvenās pozīcijas, kam jāatvēl lauvas tiesa ienākumu, gan Latvijas, gan arī Eiropas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā ir jūtams sabiedrības kritiskais viedoklis par valsts likumdošanas negatīvo ietekmi uz ģimeņu izdevumiem. Šogad tieši šis faktors ir topa augšgalā, norādot, ka iedzīvotājiem izdevumu pieaugums bijis krietni vien jūtamāks par ieguvumiem ienākumu pusē. Turklāt ienākumu pieaugumu iedzīvotāji nesaista ar likumdošanas izmaiņām jeb nodokļu reformu, bet gan drīzāk ar vispārēju darba algas pieaugumu,» secina E. Kropa.