Spriedīs par jauniem nodokļiem
Šodien valdība plānojusi slēgtā ārkārtas sēdē lemt par nākamā gada valsts budžetu, tai skaitā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu. Turklāt valsts kasei ies secen aptuveni 40 miljoni latu, ko bija paredzēts iekasēt, apliekot ar nodokli mājokļus, tāpēc nāksies samazināt budžeta izdevumus vai vēl palielināt nodokļu slogu, ieviešot jaunas nodevas un paaugstinot esošās likmes.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, nekustamā īpašuma nodokļa paplašināšana, tai skaitā apdzīvojamo platību nodoklis, būtu valstij nākamgad devis 40 miljonu latu ieņēmumus. Taču Saeimas deputātu vairākums noraidīja šo valdības priekšlikumu, tāpēc finanšu ministrs Einars Repše (JL) izteicās, ka valstij būs jāmeklē, kā samazināt budžeta izdevumus, lai kompensētu šos neieņemtos ienākumus. Šodien viņš ir plānojis informēt valdību par ieņēmumiem, ko būtu iespējams iekasēt, palielinot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Ja ministri nevarēs atrast iespējas, kā nākamgad ietaupīt aptuveni 450 miljonus latu, tad, iespējams, valdība ķersies pie nodokļu sloga palielināšanas.
Nodokļu politikas pārskatīšanas darba grupa, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Swedbank, KPMG Baltics, SAF Tehnikas, Grindeks un Latvijas Bankas, uzskata, ka kopējo nodokļu slogu būtiski paaugstināt tuvākajā nākotnē nebūs iespējams Latvijas zemās nodokļu maksāšanas disciplīnas dēļ. Tāpat jāņemot vērā, ka nodokļu sloga paaugstināšana bremzētu uzņēmējdarbības aktivitāti. "Līdz ar to pamatā ir jārisina jautājums, kā ar rūkošajiem budžeta ieņēmumiem nodrošināt galvenās valsts funkcijas, atsakoties no pārējām, tādējādi samazinot arī budžeta izdevumus. Tas nozīmē, ka Latvijā ir nepieciešams nodrošināt taisnīgāku esošā nodokļu sloga sadali, " uzsvēra eksperti.
Tomēr arī viņi atzīst, ka, iespējams, nāksies nodokļus paaugstināt un ieviest pat jaunus, piemēram, ikgadēju nodokli ekskluzīvu priekšmetu, piemēram, jahtu vai privāto lidmašīnu īpašniekiem, sadzīves tehnikas nodokli.
Šodien valdība plānojusi apspriest iedzīvotāju ienākuma nodokļa iespējamo palielināšanu, kas varētu izpausties kā nodokļa kāpums no 15 līdz 23% saimnieciskā darba veicējiem, progresīvais ienākuma nodoklis, nodoklis no nekustamā īpašuma, akciju un kapitāla daļu atsavināšanas, uzņēmumu pārdošanas, dividenžu, procentu ienākumiem. Paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi saimnieciskās darbības veicējiem, valsts budžetā nākamgad papildus ieplūstu 3,3 miljoni latu, savukārt ar 10% nodokli apliekot ienākumus no kapitāla, budžeta ieņēmumi varētu palielināties par 14,7 miljoniem latu.
Ekonomikas darba grupa gan ziņojumā valdībai uzsver, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis jau šobrīd Latvijā ir samērā augsts, kas tieši ietekmē preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas – jo augstāki šie nodokļi, jo neizdevīgāk attiecīgajā valstī nodarbināt cilvēkus. Tāpēc darbaspēka nodokļu likmes nevajadzētu paaugstināt. Tālāka šo nodokļu paaugstināšana Latvijā nozīmētu konkurētspējas kritumu salīdzinājumā citām valstīm. Turklāt augsti darbaspēka nodokļi savienojumā ar dividenžu neaplikšanu ar nodokli, pēc ekspertu vērtējuma, veicina aplokšņu algu maksāšanu. Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, tā vietā, lai paaugstinātu darbaspēka nodokļu likmes (tai skaitā progresīvā IIN ieviešana, sākot jau ar zemu ienākuma līmeni), jāizvērtē iespēja ieviest kapitāla un kapitāla pieauguma nodokli, kā arī nodokli par dzīvojamo platību.
"Ievērojot, ka šie pasākumi var nedot pietiekamu fiskālās ietekmes rezultātu, būs jāizdara stratēģiska izvēle starp Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā ietvertajiem plānotajiem pasākumiem – PVN likmes paaugstināšanu par diviem procentpunktiem, sociālā nodokļa likmes paaugstināšanu par četriem procentpunktiem, kā arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu," valdībai iesaka darba grupas eksperti.
Viņuprāt, pareizāk būtu paaugstināt PVN, lai gan tā mazinātu iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr šim nodokļu kāpumam, pēc viņu domām, būtu mazāk negatīvu seku nekā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa palielināšanai.