Ražotāji: Zāļu uzcenojumi Latvijā lielākie Baltijā

 
©SCANPIX

Analizējot vairāk nekā 50 recepšu un bezrecepšu zāļu, tostarp valsts kompensēto medikamentu, cenas, Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) secinājusi, ka Latvijā gandrīz visos gadījumos lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Zāļu cenu Latvijā ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas ir augstāks ne tikai kā Lietuvā un Igaunijā, bet arī virknē attīstīto Eiropas valstu.

Zāļu cenu jautājums ir ļoti aktuāls vismaz no diviem aspektiem: kompensējamo zāļu budžeta deficīts, lai nosegtu pacientu vajadzības un samazinātu līdzmaksājumus, kā arī iekļautu jaunus, modernus medikamentus, bet otrs - medikamentu cena ārpus valsts kompensācijas sistēmas, kas nereti liedz pacientiem iegādāties veselībai būtiskas zāles. Kompensējamo zāļu cenu jautājums ir arī aktuāls dēļ šogad Veselības ministrijas pieņemtā lēmuma samazināt cenu par 20 procentiem šogad un tikpat nākamgad. Tomēr, samazinot zāļu cenas dārgākajiem kompensējamiem medikamentiem, nav pārskatīti citi zāļu izmaksas veidojošie elementi, piemēram, uzcenojumi un nodoklis, kā rezultātā zāļu ražotāja cena «apaug» ar dažādiem piecenojumiem, kas atsevišķos gadījumos veido pat vairāk nekā 50 procentu.

Kas veido zāļu cenu

Jautājumu par zāļu cenu, uzcenojumiem un PVN aktualizējusi SIFFA, kuras izpilddirektors Valters Bolēvics atgādina, ka zāļu cenu veido zāļu ražotāja cena, vairumtirgotāja uzcenojums, aptiekas uzcenojums un nodoklis (Latvijā PVN zālēm ir 12 procentu, un tas ir lielākais ne tikai Baltijā, bet arī starp virkni Eiropas valstu). Izanalizējot vairāk nekā 50 dažādu medikamentu - recepšu, bezrecepšu un kompensējamo zāļu - cenas, viņš secinājis, ka atļautie maksimālie zāļu piecenojumi, ko zāļu lieltirgotavas un aptiekas nosaka ražotāja zāļu cenai Latvijā ir būtiski augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā, kā rezultātā virkne medikamentu, piemēram, pretsāpju, pretiesnu, diabēta un citi, tajā skaitā arī jaunākās paaudzes medikamenti, Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs vidēji par 10 līdz 20 procentiem.

To SIFFA izpilddirektors apliecina ar konkrētu medikamentu piemēriem. Pretsāpju recepšu medikamenta ražotāja cena Lietuvā un Latvijā ir 12,03 eiro, Igaunijā 13,18 eiro. Latvijā vairumtirgotāja uzcenojums ir 2,08 eiro, aptiekas uzcenojums - 2,64 eiro, nodoklis 2,13 eiro - kopā piecenojums 6,85 eiro (Igaunijā - 3,84 eiro, Lietuvā - 4,10 eiro). Medikamenta cena aptiekā 19,88 eiro (Igaunijā - 17 eiro, Lietuvā - 17,13). Vēl cits piemērs - viens no populārākajiem kalcija preparātiem (bezrecepšu medikaments), neraugoties uz Latvijā zemāko ražotāja cenu - 5,35 eiro (Lietuvā - 6, Igaunijā - 6,7 eiro), ar uzcenojumiem aptiekā ir dārgāks nekā Igaunijā - 9,28 eiro Latvijā, 8,82 eiro Igaunijā, bet Lietuvā nedaudz dārgāks - 9,57 eiro. Valsts regulē gan uzcenojumus, gan zāļu cenas.

Ekrānšāviņš no avīzes

Samazināt uzcenojumus vai nē

Zāļu ražotāju cenas Latvijā regulē Ministru kabineta noteikumi - tā nedrīkst būt augstāka par trešo lētāko šā medikamenta cenu sekojošo valstu grupā - Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā. «To, ka zāļu cenas Latvijā nav augstas, apliecina arī pieaugošais no Latvijas izvesto zāļu apjoms jeb zāļu paralēlais imports. Ja zāļu ražotāju cenas Latvijā būtu augstas, šī tendence būtu ievērojami mazāka. Tātad cenas, ko piedāvā ražotājs, ir Eiropas līmenī konkurētspējīgas, jo zāļu lieltirgotavām ir ekonomisks pamats veikt zāļu reeksportu,» saka V. Bolēvics.

Savukārt vairumtirgotāju un aptieku uzcenojumus arī regulē valdības noteikumi, kas paredz maksimālo uzcenojumu. SIFFA aicina Veselības ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto zāļu piecenojumu apmēru un to samazināt. Līdzīgā situācijā atrodas Lietuva un Igaunija, un tur šie piecenojumi ir zemāki, kā tas izriet no SIFFA zāļu cenu analīzes. V. Bolēvics gan atzīst, ka šis nav jauns ierosinājums, par to ministrijā aptuveni pusotru gadu spriedusi darba grupa, kas ne par ko nav vienojusies. Viens no iemesliem varētu būt vairumtirgotāju un aptieku interese, kas ir pretēja, - tie uzskata, ka uzcenojumi ir jāpalielina.

«Šis jautājums tiek cilāts jau desmit gadu, un kopumā uzcenojumi arī ir tikuši samazināti,» apgalvo Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, tomēr esot jāskatās objektīvi uz situāciju zāļu tirgū. Kopš 2005. gada ir būtiski augušas izmaksas - degvielas, elektrības cenas, augušas prasības zāļu iepakojumiem saistībā ar pretviltošanas pasākumiem, kas atkal prasīs papildu izmaksas. Tas arī ietekmē uzcenojumus. «Runāt mēs varam, bet nav neviena ekonomiska apsvēruma. Mēs varētu šos jautājumus apspriest, bet jāskatās, kāds ir piedāvājums,» saka J. Lībķens. Savs viedoklis būtu arī aptiekām.

PVN samazināt grib visi

Iespējams, jautājums, kurā visi nozares spēlētāji varētu vienoties, ir PVN samazināšana, taču te iebildes ceļ Finanšu ministrija. Tomēr, kā uzsver zāļu ražotāju pārstāvis V. Bolēvics, Latvijā PVN zālēm ir augstākais Baltijā (Lietuvā 5%, Igaunijā 9%), Zviedrijā, Lielbritānijā, Maltā - 0 procenti. SIFFA uzskata, ka zālēm, vismaz kompensējamām un recepšu medikamentiem, PVN varētu noteikt 0%. Savukārt Zāļu lieltirgotāju asociācija uz ielām izvietojusi plakātus ar datiem par PVN. «Skaidrs, ka PVN sadārdzina zāļu cenu, un mēs aicinām par to diskutēt. Ja kartupeļiem var samazināt PVN, kāpēc zālēm nevarētu?» vaicā J. Lībķens.